Šis lēmums izraisīja neapmierinātību Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā. Ko par to saka pirmsskolas pedagogi?
Darbā ar bērniem aizvadīti 17 gadi
Iveta par pirmsskolas pedagogu strādā jau 17 gadus, no kuriem lielākā daļa pavadīti kādā Pierīgas bērnudārzā darbā ar mazuļiem no pusotra līdz trīs gadus vecumam.
"Kārtējo reizi jūtamies kā otrās šķiras pedagogi, jo mūsu darbs netiek pienācīgi novērtēts. Visiem paaugstina algas, bet mums kā vienmēr – pēdējiem! Skaidrs, ka lielākajai daļai pirmsskolas pedagogu šis darbs ir aicinājums, citādi nebūtu iespējams to ilgstoši darīt, tomēr darbs ir gan fiziski, gan psiholoģiski smags."
Iveta atklāj, ka sarunās ar kolēģiem nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem – ne valdība, ne vecāki bieži vien nesaprot šī darba smagumu un atbildību, kas gulstas uz pirmsskolas pedagogu pleciem. "Visi saprot – skolā bērni mācās, gatavojas iegūt profesiju, tas ir grūti un atbildīgi, pedagogi jāatbalsta, bet bērnudārzs – tur taču tikai jāpaspēlējas ar mazajiem un viss! Kas tad tur tik sarežģīts?" Tieši šī neizpratne radot netaisnības izjūtu un sāpot visvairāk.
Iveta norāda, ka tieši pirmsskolas pedagogi ieliek pamatus turpmākajai bērna dzīvei, māca nokārtoties, ēst ar karoti, ģērbties, draudzēties, risināt savstarpējos konfliktus un apgūt citas dzīvē nepieciešamās prasmes. "Nereti esam klāt, kad bērni saka pirmos vārdiņus vai iemācās ko jaunu, tad ir sajūta, ka esam palīdzējuši notikt kādam mazam brīnumam."
Iveta norāda, ka ikdiena ar bērniem paiet straujā un saspringtā ritmā. Bērnudārzs esot atvērts no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Audzinātājas mainās – viena strādā no rīta, otra ierodas darbā pēc pusdienām. Protams, kopā ar bērniem ir arī auklīte. "Barojam, ģērbjam, mīļojam, uzklausām un bērnu nedienas pārdzīvojam. Ja pavadi laiku ar mazo cilvēciņu kopā katru dienu, viņš iekrīt sirdī!"
"Bērni ar mums pavada vairāk laika nekā ar ģimeni"
Iveta stāsta, ka tiekas ar saviem audzēkņiem visu gadu, katru dienu, izņemot brīvdienas un atvaļinājumus, jo bērnudārzs esot atvērts arī vasarā.
"Bērni kopā ar mums pavada vairāk laika nekā ar savu ģimeni. Protams, visiem ir darbi un dzīves ritms ir saspringts, tomēr tas ir ļoti bēdīgi, jo zaudētāji ir bērni. Izpaliek dzīvošanās pa āru, izklaides ģimenes lokā, peldēšanās, dauzīšanās, bērnības izbaudīšana, jo bērnudārzā ir stingrs režīms, arī vasarā. Turklāt siltajā laikā bērnudārza telpās ir tveicīgi, bērni kļūst niķīgi, jo ir pārkarsuši un noguruši. Kā bērns var zināt, kas ir ģimene, ja katru dienu no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā tiek atstāts kopā ar svešiem cilvēkiem?"
Iveta vecākus nenosoda, saprot, ka mūsdienu pasaule uzliek mums standartus, pēc kuriem dzenamies, visiem gribas nopelnīt vairāk. Protams, citiem tas ir vienkārši izdzīvošanas jautājums – ir jāstrādā, lai pabarotu bērnus. Bet šie vecāki parasti izdomājot veidus, kā bērniņu no dārziņa izņemt agrāk, tiekot piesaistītas omes vai kaimiņi. Sirds sāpot par tiem bērniem, kuru vecāki nejūt interesi par savām atvasēm.
"Reizēm mammas sēž mājās ar mazu bērniņu, bet trīsgadnieks katru dienu no agra rīta līdz dārziņa slēgšanai pavada pie mums. Bērns man jautā – Ivetas audzinātāj, kāpēc es nevaru palikt mājās kopā ar mammu un brālīti? Ko man atbildēt šādā situācijā? Turklāt, nedēļas nogalē vecākais bērniņš tiekot sūtīts pie omes," stāsta audzinātāja. Bērni jūtot vecāku attieksmi, bet vēlāk tieši audzinātājām jāuzklausa pārmetumi, ka bērns ir agresīvs vai kaut ko neprot. "Mīļie vecāki, samīļojiet savus bērnus, tas novērsīs daudzas problēmas!" iesaka Iveta.
Pēc audzinātājas stāstītā, grupiņās esot vērojama atšķirība starp mammas mīlestību saņēmušiem mazuļiem un tādiem, kuru mammas ir bērnudārza audzinātājas: "Bērniem, kuri mājās saņem vecāku uzmanību un rūpes, parasti nav uzvedības problēmu, nav agresijas pret citiem. Viņi negaida uzmanību no citiem, jo saņem to mājās. Šādi mazuļi arī intelektuāli ir attīstītāki, runā labāk, ir redzams, ka vecāki ir ieguldījuši darbu bērna attīstībā. Mēs runājam par bērnu uzvedības problēmām, bet nesaprotam, ka viss nāk no ģimenes!"
Iveta arī vēlas apgāzt mītu, ka nelabvēlīgas ir tās ģimenes, kurās ir mazāk naudas. "Reizēm mammas, kam ar rocību paknapi, sapērk bērnam modernākās drēbes un kancelejas piederumus. Bet tētis, kurš piebrauc pie dārziņa glaunā džipā, pasmejas, kad atgādinu – nopērciet, lūdzu, bērnam aplikācijas papīru un plastilīnu, un atbild – vai tad man neatradīšoties lieka papīra lapa!" Iveta norāda, ka nereti bērnudārza audzinātājas pilda vecāku lomu. "Šādos apstākļos strādājot būtu tikai loģiski, ja arī atalgojums būtu atbilstošs."
Vaicāta vai strādājot bērnudārzā 17 gadus, audzinātāja ir novērojusi, ka bērni ir mainījušies, Iveta atbild: "Bērni paliek bērni visos laikos, viņi grib spēlēties un tikt mīlēti, mainījušies ir vecāki un viņu attieksme pret ģimeni."