Viņa minēja savas meitas piemēru, norādot, ka viņa dzemdējusi trešo bērniņu, turklāt arī meitas draugu lokā vērojama tiekšanās pēc vairākiem bērniem ģimenē. "Tas tā iepriecina," teica Lietuviete.
Atskatoties uz savu ilggadējo pieredzi, viņa atzina, ka bērni dzimst gan labākos, gan sliktākos laikos, bet liela nozīme ir ekonomiskajiem apstākļiem. Sliktā ekonomiskajā situācijā vienmēr ir dzemdību skaita kritums.
"Mēs ļoti, ļoti labi redzam, kā bija pēc neatkarības atjaunošanas, kad sākās īstais kapitālisms, uz ko cilvēki nebija gatavi. Bija ļoti liela neziņa, daudzi atlaisti no darba, slēdza rūpnīcas, iestādes, bija milzīgs kritums. Gandrīz divreiz samazinājās dzimstība. Tad pamazām dzemdību skaits sāka augt. Treknie gadi ļoti labi parādīja, ka ekonomiskā situācija ir svarīga ģimenēm, lai varētu dzemdēt bērnus un audzināt," pauda ārste.
Pēc viņas domām, Latvijai būtu iespēja izkļūt no demogrāfiskās bedres, ja veselības jomā tiktu veikta pareiza reorganizācija, cilvēki nemirtu no ārstējamām saslimšanām un ilgāk dzīvotu. Savukārt, ja cilvēki maksātu nodokļus, budžetā būtu arī līdzekļi veselības aprūpei.
Vaicāta, kā mazināt jaundzimušo mirstības rādītāju, kas Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, Lietuviete pauda viedokli, ka viens ceļš ir izglītojošais darbs grūtniecēm par viņu dzīvesveidu, bet otrs - veselības aprūpes reorganizācija.
Lietuviete ir negatīvi noskaņota pret mājdzemdībām. "Protams, tur ir savs aspekts - sieviete grib justies ērti, viņai nav stresa mājās un tā tālāk. It kā. Bet es kā mediķe zinu visus tos sarežģījumus, kādi var rasties mājās, kur nevar bērnam nodrošināt tūlītēju nepieciešamo aprūpi. Tāpēc esmu pret," savu pozīciju pamatoja ārste.
Lietuviete pildīja Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētājas pienākumus kopš 1996. gada, bet 2013. gadā devās pensijā. Par sasniegumiem profesionālajā darbībā Lietuviete apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.