Cilvēka dzimumu nosaka konkrētas hromosomas. Jau cilvēka ieņemšanas brīdī ģenētiski tiek noteikts – tas būs vīrietis vai sieviete. Ir reti gadījumi, kad ģenētisku mutāciju rezultātā rodas novirzes no šīs normas, bet šādi izņēmumi ir atzīstami par pataloģiju. Ārstu kolēģija norāda, ka šie cilvēki nekādā gadījumā neveido trešo dzimumu, bet ir sievietes vai vīrieši ar konkrētiem ģenētiskiem defektiem.
Pēc pediatru teiktā, būtiski saprast atšķirības starp bioloģisko un sociāli konstruēto dzimumu jeb "gender".
Neviens nepiedzimst ar sociālo dzimumu, mēs visi piedzimstam kā vīrieši vai sievietes – proti, ar bioloģiski noteiktu piederību konkrētam dzimumam. Turpretī "gender" ir tikai sociāls un psiholoģisks koncepts – cilvēks pats izvēlas, ar kura dzimuma pārstāvi sevi asociēs. Cilvēki, kuri jūtās kā pretējā dzimuma pārstāvji vai "kaut kur pa vidu", nepieder kādam jaunam trešajam dzimumam, bet bioloģiski joprojām ir sievietes vai vīrieši. Šādi cilvēki cieš no dzimumidentiātes traucējumiem, kas traktējami kā garīga saslimšana.
ASV pediatru kolēģija norāda, ka saskaņā ar Amerikas Psihiatru asociācijas pētījumiem, 98 procenti zēnu un 88 procenti meiteņu, kas cieš no dzimumidentitātes traucējumiem, pieņem savu bioloģisko dzimumu pēc pubertātes perioda beigām.
Atzinumā minēts, ka cilvēkiem, kuri lietojuši hormonu preparātus, lai pārtaptu par pretējā dzimuma pārstāvjiem, būs jālieto arī tādi hormoni kā testosterons un estrogēns, kas var izraisīt vēzi un sirdstrieku. Turklāt to cilvēku vidū, kas mainījuši savu dzimumu, vērojams liels pašnāvību skaits.
Bērnu pārliecināšana par to, ka pretējas dzimuidentitātes pieņemšana vai dzimuma maiņas operācijas ir normāli procesi, uzskatāma par vardarbību pret bērniem.