LV portāla e-konsultācijās iesūtītie jautājumi, kā arī diskusijas tviterī liecina, ka daudzi bērnu vecāki gadiem nav izmantojuši papildatvaļinājuma saņemšanas iespējas, jo par tādām nav zinājuši, lai gan noteiktam vecāku lokam tādas ir bijušas jau kopš 2002. gada. Vienlīdz šis fakts norāda arī uz darba devēju atbildības trūkumu – saviem darbiniekiem viņu tiesības būtu jāizskaidro. Šajā skaidrojumā lasiet par to, kādas ir jebkura vecāka tiesības saņemt papildatvaļinājumu un kā rīkoties, lai darba devējs to piešķirtu.
Papildatvaļinājuma norma vecākiem no 2002. gada
Darba likuma pamata redakcija ir spēkā kopš 2002. gada 1. jūnija. Un no pirmās dienas tajā ir 151. panta pirmās daļas 1. punkts, kas paredz papildatvaļinājuma iespēju trīs darba dienu apmērā tiem vecākiem, kas audzina trīs un vairāk bērnus vecumā līdz 16 gadiem, vai kuru aprūpē ir bērns invalīds.
No 2011. gada 4. maija šī norma tika precizēta attiecībā uz tiem vecākiem, kas audzināja un aprūpēja bērnu invalīdu. Likumdevējs ierobežoja darba devēja obligāto pienākumu piešķirt vecākiem trīs dienu papildatvaļinājumu, ja bērnam invalīdam palika 19 gadi. Vienlīdz šīs tiesības saglabājās visiem tiem vecākiem, kam bija dokumentāri apliecinājumi par trim bērniem vecumā līdz 16 gadiem vai par bērnu invalīdu līdz pilniem 18 gadiem.
No 2015. gada tiesības uz papildatvaļinājumu ir piešķirtas visiem bērnu vecākiem. Jo 151. panta pirmā daļa ir papildināta ar 3. punktu un paredz darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu. Savukārt panta 1. punkts nemainīgi piešķir darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, trīs darba dienu papildatvaļinājumu.
Vecāki Darba likuma izpratnē
Kā norāda Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode, likumdevējs nav kā īpaši ierobežojis vecāku loku, liedzot kādai vecāku grupai papildatvaļinājuma saņemšanu.
LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse norāda, ka ar bērna vecākiem ir saprotami: tēvs; māte; viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns; audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību; aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.
Nav svarīgs arī vecāku savstarpējo attiecību statuss – vai tie dzīvo reģistrētā laulībā, vai nereģistrētā vai ir šķīrušies. Kā arī tas, kam no vecākiem ir noteiktas bērna aizgādības, aprūpes tiesības. Šajā gadījumā nav svarīgi arī, kura vecāka apgādībā bērns vai bērni atrodas jeb kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā tie reģistrēti. Papildatvaļinājuma dienu vai dienas saņemt ir tiesības ikvienam vecākam.
Praksē tas nozīmē, ka papildatvaļinājuma diena vai dienas pienākas vecākam, kas var darba devējam uzrādīt dokumentu – bērna dzimšanas apliecību ar sava vārda un uzvārda ierakstu attiecīgā ailē, pasi ar ierakstu par bērna esamību. Ja audzināšanā ir bērns invalīds, tad apliecinājumam bez iepriekšminētajiem dokumentiem būs nepieciešams arī dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam.
Vairāk par to, cik papildatvaļinājuma dienas pienākas, kā aprēķina bērna gadu skaitu Darba likuma izpratnē un kā noformēt iesniegumu papildatvaļinājuma saņemšanai, lasiet lvportālā.lv.