Būt mammai – tā ir misija
Inga Kleinšmite-Zunda atzīst, ka, neraugoties uz milzīgo atbildību, būšana par mammu viņai sagādā prieku, laimi un patiesa gandarījuma sajūtu, turklāt ar katru bērnu pozitīvās emocijas tikai vairojas. "Audzinot sešus bērnus, gan ikdienā, gan svētkos ir vairāk prieka, protams, arī nedarbu ir sešas reizes vairāk," smejoties atzīst daudzbērnu māmiņa.
Ingas bērni ir vecumā no trīs līdz 18 gadiem, katram ir savas vajadzības un mājās veicamie darbiņi. Tiesa, uzsvars tiekot likts uz mācībām, tāpēc lielo bērnu pienākumos neietilpst regulāra mazāko brāļu un māsu pieskatīšana. "Tie taču ir mani un mana vīra bērni! Pašiem jātiek galā," Inga norāda.
Vecākie bērni esot pietiekami atbildīgi un paši meklē iespējas nopelnīt kabatasnaudu, jo vecāki to nespēj nodrošināt tādā apmērā, kādā jaunieši vēlētos. Daudzbērnu mamma par to priecājas un lepojas ar saviem bērniem, norādot, ka tas bijis viņas un vīra mērķis – parādīt atvasēm, ka cilvēkiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Turklāt bērniem jāatceras, ka viss būs jādala sešās daļās.
"Stāstām bērniem, ka jāmācās tērēt tik, cik varam atļauties. Ja kādai rotaļlietai naudas šobrīd nav, tas nozīmē, ka patiesībā tā nav vajadzīga," skaidro Inga.
Kā ikvienā ģimenē, arī starp viņiem gadās ikdienas strīdi, pārpratumi, ir nogurums, tomēr, par spīti visam, mājās valdot pozitīva gaisotne. "Mēs noteikti esam saliedēta komanda," piebilst Inga.
Protams, liela ģimene prasa arī precīzu laika plānošanu. Inga smejas, ka bez biezā plānotāja neiziet no mājas, jo tajā esot pierakstīts viss: pienākumi darbā, bērnu stundu saraksti un pulciņu apmeklējuma grafiki, koncertu laiki... Viņa atzīst, ka tas ir liels darbs, tomēr pāri visam esot sajūta, ka būt mammai – tā ir misija!
Seši bērni nav šķērslis aktīvai dzīvei
Inga Kleinšmite-Zunda atrod laiku arī sabiedriskām aktivitātēm. Pirms diviem gadiem viņa Iļģuciemā nodibinājusi daudzbērnu ģimeņu biedrību, kurai piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Biedrība apvieno ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu.
Inga norāda, ka šīs apvienības mērķi saskan ar to, kā dzīvo viņas pašas ģimene, proti, "mēģinām iztikt bez labdarības pakām, bet piesaistītos līdzekļus izmantot, piemēram, teātru un koncertu apmeklējumiem". Inga norāda, ka viņas ģimenei nav piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, un uz to viņa mudina arī citas ģimenes savā biedrībā – iespēju robežās strādāt un nodrošināt sevi pašiem.
Ikdienā Inga mēģina arī pasaudzēt sevi, piemēram, ja jūtas nogurusi, kādu darbiņu var atlikt arī uz citu dienu, rezultātā – mamma atpūtusies, un ieguvēji ir visa ģimene. Tiekot atlicināts laiks arī pasākumu apmeklēšanai tikai divatā ar vīru. Tas dodot iespēju atpūsties un gūt jaunu iedvesmu rūpēm par kuplo ģimeni. Protams, ir pasākumi, kurus visa ģimene apmeklē kopā. Seši bērni nenozīmē, ka jāsēž mājās!
Vaicāta, ar kādām sajūtām daudzbērnu mamma sagaida Mātes dienu, sieviete smaidot atbild: "Ar milzīgu prieku un lepnumu! Turklāt man būs veselas sešas dāvanas. Vai tas nav lieliski?"