11.04.2016 14:25

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa bērnu reizi nedēļā sūdzās par nervozitāti

Autors  BNS
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pētījums: vairāk nekā trešdaļa bērnu reizi nedēļā sūdzās par nervozitāti www.answers.com

Vairāk nekā trešdaļa bērnu (37,6%) vismaz reizi nedēļā sūdzās par nervozitāti, bet vairāk nekā puse (51,9%) - par sliktu garastāvokli, "Vecāku forums 2016" projekta noslēguma pasākumā informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs Toms Pulmanis.

SPKC centra veiktā "Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma" dati liecina, ka biežāk par psiholoģiskās veselības problēmām sūdzās meitenes. Par nomāktību vismaz reizi nedēļā sūdzās 39,5% meitenes un 22,4% zēnu, par nervozitāti sūdzās 43,1% meitenes un 31,6% zēnu, bet par sliktu garastāvokli 58,5% meitenes un 44,2% zēnu.


Pirmdien notika "Latvijas vecāku foruma 2016" noslēguma pasākums, kura mērķis bija spriest par bērnu psiholoģisko veselību, runājot par metodēm, ko vecāki var izmantot, bērna psihiskās veselības uzlabošanai.

"Papardes zieds" pārstāve Iveta Ķelle pasākumā norādīja, ka "stresa cēlonis jauniešiem ir tas, ka Latvijā ir ļoti labs interneta pārklājums. Internets ļauj ātri atrast jebkāda satura informāciju, bet diemžēl tās vidū ir arī tāda, kas ir bērniem nepiemērota un var atstāt sekas uz bērna psiholoģisko veselību, radot stresu".

Vecāku forumā kopā ar ekspertiem plānots informēt vecākus un rast atbildes uz jautājumiem par bērnu un pusaudžu psiholoģisko veselību. Biedrība "Papardes zieds" Vecāku foruma laikā prezentē savu jauno īsfilmu "Internets kļūdas nepiedod" par pusaudžu un jauniešu drošību internetā, kurā tiks vēstīts, kā pasargāt bērnu un kā runāt ar viņu, tiklīdz bērns sāk izmantot internetu, čatot, ievietot tīmeklī savas fotogrāfijas, kā arī par riskiem, pie kuriem var novest neapdomīga interneta lietošana.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni ceturtā daļa cilvēku dzīves laikā piedzīvo psihskās veselības traucējumus. Ja laikus tiek sniegta palīdzība, palielinās arī izredzes tikt ar traucējumiem galā, taču pētījumi rāda, ka palīdzību cilvēki vidēji sāk saņemt tikai piecus sešus gadus vēlāk, kad problēmas jau ir samilzušas, turklāt bērni stresam un traumatiskiem notikumiem pakļauti tikpat lielā mērā kā pieaugušie, taču bērnu iespējas mainīt situāciju ir ierobežotas.

Situāciju nereti pasliktina pieaugušo grūtības izprast psiholoģisko veselību - piemēram, uzvedības traucējumi, trauksme, bailīgums, saskarsmes grūtības, dusmu lēkmes var būt mulsinošas, un rūpes par psihisko veselību un vēršanās pie speciālista joprojām mēdz saistīties ar daudz aizspriedumiem.