Cik sen esat pazīstami?
Jānis: Pazīstami esam jau 60 gadus. Šogad būs mūsu 55 gadu kāzu jubileja. Iepazināmies 1956. gadā, Jāņu dienas svinībās. Ziniet, nav jau nemaz tik viegli visu mūžu nodzīvot ar vienu sievieti! (Smejas)
Jums abiem kopā joprojām ir interesanti?
Jā (vienbalsīgi)!
Irma: Varam pastrīdēties, parunāties. Katram ir savs viedoklis, bet tieši tas padara dzīvi interesantu! Jānis parasti pēc strīdiem man saka: "Dod roku, būsim draugi!"
Jānis: Salīgstam un tad atkal strīdamies! Vismaz uzlabojas asinsrite, rodas adrenalīns!
Irma: Nopietnu strīdu nav, parasti nevaram vienoties par ikdienas sīkumiem. Bet neticu tiem, kuri saka – mēs nemaz nestrīdamies!
Vai piekrītam apgalvojumam, ka cilvēkiem jābūt līdzīgiem savos uzskatos, lai pavadītu mūžu kopā?
Irma: Noteikti!
Jānis: Pat ja sākumā nebijām līdzīgi, dzīves laikā esam piemērojušies viens otram, domāšana kļuvusi līdzīgāka, viens otru saprotam no pusvārda. Bet es bieži piekrītu savai sievai, lai viņa justos labāk!
Irma: Galvenais, lai cilvēki var vienoties par kopīgām vērtībām, nekas, ja tas nenotiek uzreiz.
Jānis: Jā, taisnība ir tikai viena, un tā ir manai sievai! (Abi smejas)
Kas spējis jūs tik ilgus gadus noturēt kopā?
Jānis: Irma, atklāj tu šo noslēpumu!
Irma: Es nezinu, kāpēc mans vīrs tik ilgi mani pacieš! (Smejas) Droši vien ilgas kopdzīves noslēpums ir pacietība un iecietība. Nevajag padoties pie pirmajām grūtībām, jo sākumā tādas ir visiem. Šķiršanās sīkumu dēļ nav risinājums, tas neko nedod. Mūsdienu jaunieši varbūt tik daudz neanalizē un nedomā par sekām. Mūsu paaudzes cilvēki laulību solījumu uztvēra ļoti nopietni. Tas nešķita moderni – šķirties un pamest ģimeni.
Jānis: Bieži vien mūsdienu cilvēkiem ir vienkārši attiecības, nav reģistrēšanās, netiek svinētas kāzas. Tomēr cilvēks tērē pats sevi, nemitīgi mainot dzīvesbiedrus. Un dzīve paiet, tā var arī attapties vientulībā.
Vai savā ģimenē esat piemērs jaunajai paaudzei?
Jānis: Bērni un mazbērni ar mums lepojas.
Irma: Ģimene mums ir vissvarīgākais, esam bariņš, kas visu laiku turas kopā. Tiekamies un sazvanāmies katru dienu. Viena meita dzīvo kopā ar mums, otra tepat netālu Katlakalnā.
Ko jums vislabāk patīk darīt abiem kopā?
Irma: Svētdienu rītos mums patīk kopā brokastot. Parasti vīrs gatavo ēdienu un pienes man kafiju. Tad sēžam lielajā istabā pie galda un skatāmies televīziju.
Jānis: Skatāmies "Superbingo" un priecājamies par tiem, kuri laimē. Vēlāk sieva skatās dievkalpojuma tiešraidi, darbdienās sekojam seriāla "Ugunsgrēks" varoņu gaitām un pasmejamies par redzēto. Tie ir mūsu mazie ikdienas prieki.
Atrodat laiku steidzīgajā ikdienā, lai pabūtu ģimenes lokā?
Irma: Noteikti, mums tas ir būtiski. Satiekamies kaut uz īsu brīdi, bet esam kopā. Par tradīciju kļuvusi ģimenes jubilāru sveikšana. Mēs esam daudz, kopā 10 cilvēku, kad visi sanākam, māja ir pilna! Svētki nav iedomājami bez kopā būšanas. Šo tradīciju pārņēmu no vecmammas un tagad to nododam saviem mazbērniem.
Kad biju maza, Ziemassvētkus svinēt nedrīkstēja, bet vecmammas vārds bija Ieva, viņa teica, ka svinot savu vārda dienu. Patiesībā svinējām Ziemassvētkus, bija pat vecītis ar dāvanām!
Arī ikdienā mazdēls dzīvo pie mums, abiem ar vectēvu ir ļoti tuvas un mīļas attiecības. Lepojamies ar visiem saviem mazbērniem!
Jānis: Ģimene ir galvenais spēka avots! Cenšamies visu darīt ar mīlestību.