Vienlaikus ministrs atzīst, ka reemigrācijas politikai nav noteikti jāveido atsevišķs dokuments, bet šiem pasākumiem jābūt integrētiem valsts institūciju reālajos darba plānos.
Ministrs uzsvēra, ka uz izbraukušajiem latviešiem patlaban jāraugās kā uz globālu Latvijas pilsoņu kopienu, kas var palīdzēt attīstīt globālo ekonomisko sadarbību.
Ašeradens, tiekoties ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA), vienojās par nepieciešamību pilnveidot reemigrāciju veicinošos pasākumus, uzsverot, ka īpaša vērība jāvelta konkrētiem sadarbības pasākumiem, lai stiprinātu saiknes ar diasporu un veicinātu izbraukušo Latvijas valsts piederīgo, it īpaši jauniešu, atgriešanos.
"Šobrīd aptuveni 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju atrodas pastāvīgā prombūtnē ārvalstīs. Kas būtiski, ir mainījusies latviešu diasporas struktūra – liela daļa no tiem ir augsti izglītoti intelektuālā darbaspēka pārstāvji ar veiksmīgas uzņēmējdarbības pieredzi. Šie profesionāļi var dalīties savā pieredzē un zināšanās ar Latvijas uzņēmējiem, palīdzēt tiem nodibināt kontaktus un apgūt ārvalstu tirgus. Tādēļ reemigrācijas pasākumu kopums jāpilnveido - paralēli atgriešanās atbalsta mehānismiem jāuzsāk veicināt arī speciālistu tīklošanos. Kā atsevišķa potenciālā reemigrācijas mērķauditorija jānosaka jaunieši, kuri patlaban mācās ārvalstīs, lai pēc absolvēšanas tie nopietni apsvērtu iespēju atgriezties Latvijā," uzskata Ašeradens.
Pēc EM vēstītā, tikšanās laikā PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis sniedza priekšlikumus praktiskai reemigrācijas atbalsta pasākumu realizācijai, kas apkopoti no latviešu diasporām Eiropā un ASV.
Apvienības iesaka vairākus reemigrāciju veicinošo pasākumu realizācijas posmus, tostarp, īstermiņa stratēģijai maksimāli jāatvieglo atgriešanās process jau lēmumu pieņēmušiem latviešiem – praksē jāiedzīvina "vienas pieturas" institūcija, kas apkalpotu reemigrējušo pilsoņu aktuālās vajadzības pēc mājokļa, darbā iekārtošanas un izglītības iegūšanas; ilgtermiņa stratēģijai jābūt vērstai uz tiem diasporu pārstāvjiem, kas vēl nav pieņēmuši lēmumu par atgriešanos un jāveido sabiedriskā doma par reemigrācijas iespējām – jāveicina latviskās dzīvesziņas, kultūras un izglītības pasākumi diasporai, arī atbalsts latviešu skolām Eiropā un tālmācības izglītības izveidei, kā arī jāveido ekonomiskie stimuli, kas ir spēcīgākais motivators reemigrācijai; jāveido intelektuālā un ekonomiskā pienesuma stratēģija, kas vērsta uz ārvalstu latviešiem, kas veiksmīgi darbojas uzņēmējdarbībā ārvalstīs un varētu iesaistīties globālās tīklošanās, pieredzes apmaiņas un investīciju attiecību veidošanā ar Latviju.
Kā efektīvs globālās latviešu kopienas ekonomiskās sadarbības un pieredzes apmaiņas kanāls tika novērtētas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības pasaulē, vienlaikus izsakot lūgumu atjaunot LIAA pārstāvniecību ASV.