24.03.2016 12:51

Piecu gadu laikā no latviešu ģimenēm Lielbritānijā adopcijai nodoti pieci bērni

Autors  BNS
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Piecu gadu laikā no latviešu ģimenēm Lielbritānijā adopcijai nodoti pieci bērni courtingthelaw.com

Pēdējo piecu gadu laikā Lielbritānijā no latviešu ģimenēm adopcijai nodoti pieci bērni, žurnālistus informēja Tieslietu ministrijas (TM) Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra.

Pērn tika reģistrētas 30 lietas, kurās latviešu bērni tika izņemti no ģimenēm Lielbritānijā, bet 2014. gadā šādi gadījumi bijuši 20. Savukārt šogad reģistrēti jau astoņi šādi gadījumi. Skudra uzsvēra, ka parasti bērnu izņemot no ģimenes tiek meklēti bērna radinieki gan Lielbritānijā, gan Latvijā, kuriem bērnu varētu nodot gadījumā, ja bērns nevarēs atgriezties pie vecākiem.


Latvijas institūcijām ģimenes tiesību un bērnu aizsardzības jomā 2015. gadā ir bijušas 123 starptautiskas sadarbības lietas ar ārvalstu kolēģiem, tostarp 80 ar Lielbritāniju, 17 ar Īriju, sešas ar Norvēģiju un divas ar Vāciju.

Sadarbība notiek abpusēji gan Latvijas institūcijām ziņojot uz ārvalstīm, gan otrādi. Skudra informēja, ka nereti ģimene, kura nonākusi sociālo dienestu redzeslokā Latvijā, pārceļas uz Lielbritāniju, kā rezultātā mūsu valsts bāriņtiesa un sociālie dienesti informē šīs valsts dienestus. Tāpat situācija tiks risināta, ja latviešu ģimene nonākusi sociālo dienestu redzeslokā Lielbritānijā, bet pārceļas atpakaļ uz Latviju.

Lielbritānijas vēstniece Sāra Kaulija norādīja, ka, pārceļoties uz jebkuru valsti, ir jāievēro tās likumi. Lielbritānijā valdības prioritāte ir bērnu drošība un aizsardzība, bet sociālo dienestu uzdevums ir mēģināt nodrošināt bērna palikšana ģimenē, tikai atsevišķos gadījumos tiesa lemj par bērna nodošanu adopcijai. Tāpēc svarīgākais ir sabiedrības izglītošana par bērnu tiesību aizsardzības normām Lielbritānijā.

TM skaidro - pārceļoties uz Lielbritāniju jāzina, ka pirms izceļošanas jānodrošina, lai bērnam un vecākiem ir derīgi personu apliecinoši dokumenti. Pārceļoties uz ilgāku laiku ir parakstīts darba līgums un ir noteikta dzīvesvieta, bērnam jau iepriekš ir atrasta piemērota izglītības iestāde, apzinātas veselības aprūpes iestāde, kurā var vērsties saistībā ar bērna veselību un ir apzināts radu vai draugu loks, kas var sniegt atbalstu, ja tas ir nepieciešams.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs žurnālistiem norādīja, ka TM ļoti nozīmīga ir latviešu labklājība ārzemēs, tāpēc pats svarīgākais ir cilvēku izglītošana, juridiskā palīdzība. Tāpat nepieciešams nodrošināt latviešu zināšanas par sociālajām vadlīnijām viņu mītnes zemē.

Šā gada aprīlī TM nāks klajā ar pārskatu par to, kā varētu palīdzēt latviešiem, kuri nav zinājuši šīs vadlīnijas, un kuriem nākas meklēt tiesisku palīdzību Latvijā.