Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2014. gadā vismaz piecas sievietes nogalināja viņu dzīvesbiedri, bet vismaz 58 sievietes nonākušas slimnīcās ar traumām, kas radušās pēc kautiņa ar vīru vai civilvīru. 48 gadījumos par dažāda smaguma miesas bojājumu nodarīšanu sievietei ierosināti kriminālprocesi pret dzīvesbiedriem. Savukārt kopumā Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem brauca vairāk nekā 7000 reižu.
LM sagatavotais ziņojums arī parāda, ka gandrīz ceturtā daļa no visiem pašnāvību mēģinājumiem, kuru gadījumā sniegta medicīniskā palīdzība stacionārā, notika pēc pilngadīgu personu konflikta ar ģimenes locekļiem vai pārciestās vardarbības dēļ. Kopumā 2014. gadā 123 sievietes mēģinājušas izdarīt pašnāvību pēc pārciestas vardarbības vai konflikta ar ģimenes locekli, partneri vai draugu.
Vienlaikus cietušie aktīvi izmantojuši iespēju lūgt policijai pieņemt lēmumu par nošķiršanu un tiesai pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. No 2014. gada 31. marta līdz 2015. gada 31. decembrim reģistrēts 891 tiesas nolēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un 163 Valsts policijas lēmumi par nošķiršanu.
2015. gadā Valsts policijas pieņemtajos lēmumos aizsargājamo personu vidū ir 35 sievas, 28 partneres, septiņas mātes, viens tēvs, viena māsa. Personu, kas rada draudus, vidū bija 36 vīri, 28 partneri, septiņi dēli, viens brālis. Vidējais vecums personai, kas rada draudus, ir 42 gadi. Visbiežākais tiesas piemērotais pagaidu aizsardzības veids pret vardarbību ir aizliegums tuvoties cietušā mājoklim, tikties un sazināties ar cietušo.
2015. gadā ieviestais sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām sniegts 30 Latvijas pašvaldībās. Kopumā pakalpojumu saņēma 114 personas (pieci vīrieši, 109 sievietes). Kaut gan rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt jebkura no vardarbības cietusī persona, praksē lielākoties to izmantoja no vardarbības ģimenē cietušie. Vardarbības veicēji bija 67% laulātie vai partneri, 18% - citi radinieki vai mājsaimniecībā dzīvojošas personas, bet 10% - bijušie vīri vai bērnu tēvi, savukārt 5% gadījumu tās ir bijušas svešas personas.
LM uzsver, ka biežākais vardarbības veids pret bērniem ir vardarbības gadījumi pret bērniem ģimenē. Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa dati liecina, ka zvanu skaits par vardarbību ģimenē ir palielinājies - tie ir ap 600 zvanu gadā. Turklāt pieaug zvanu skaits par emocionālo vardarbību un pamešanu novārtā, kas iet kopā ar tādām bērnu pieaugošām psihosociālām problēmām, kā saskarsmes grūtības un zems pašvērtējums.
Tāpat konsekventi pieaug to gadījumu īpatsvars, kad bāriņtiesas vecākiem aizgādības tiesības pārtrauc konstatētās vardarbības dēļ. 2014. gadā 176 personām tika pārtrauktas aizgādības tiesības konstatētās vardarbības dēļ. Turklāt 2014. gadā krimināllietas ierosinātas par 325 no vardarbības cietušām nepilngadīgām personām. No šīm ierosinātajām krimināllietām 123 bērni cietuši no vecākiem vai audžuvecākiem, bet 12 bērni tikuši noslepkavoti, tai skaitā sešus noslepkavoja tuvinieki.
Vienlaikus 2014. gadā rehabilitācija sniegta 2800 no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem. No tiem 2302 gadījumi notika ģimenēs. Visbiežāk vardarbīgi izturas vecāki (1896 gadījumi, jeb 67% no visiem vardarbības gadījumiem) vai citas mājsaimniecībā dzīvojošas personas (303 gadījumi jeb 13%). Liels ir arī to vardarbības gadījumu skaits, kad bērns cieš no citiem bērniem. 2014. gadā tādi bija 240 gadījumi (8,5%). Vismazāk bērnus apdraud sveši cilvēki. 2014. gadā tādi bija 139 gadījumi jeb aptuveni 5%.
LM norāda, ka šajā ziņojumā ietvertie dažādu institūciju apkopotie dati parāda tikai "aisberga" mazāko daļu. Tos gadījumus, pēc kuriem cietušie nav vērsušies nevienā iestādē, palīdz atklāt socioloģiskie pētījumi un iedzīvotāju apsekojumi. Piemēram, 2014. gadā veiktais Eiropas Pamattiesību aģentūras veiktais pētījums parādīja, ka Latvijā fizisku vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā piedzīvoja 32% sieviešu.
Iepriekšminēto informatīvo ziņojumu otrdien, 22. martā, izskatīs Ministru kabineta sēdē. LM šādu ziņojumu gatavo katru gadu, apkopojot jaunākos starptautiskos pētījumus un statistikas datus par situāciju Latvijā par bieži vien savstarpēji saistītām parādībām: vardarbību ģimenē, vardarbību pret sievietēm, vardarbību pret bērniem.