Saskaņā ar tiem, mūsu valstī 2014. gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu vidējais bērnu skaits, rēķinot uz vienu sievieti, ir pieaudzis par 0,43 un 2014.gadā Latvijā katrai sievietei vidēji bija 1,65 bērni. 2001. gadā šis rādītājs bija 1,22 bērni.
Otrs straujākais vidējā bērnu skaita, rēķinot uz vienu sievieti, pieaugums aplūkotajā periodā ES dalībvalstu vidū bijis Čehijā (+0,38), kam seko Slovēnija (+0,37), Lietuva (+0,34), Bulgārija (+0,32), Zviedrija (+0,31), Rumānija (+0,25) un Igaunija (+0,22).
Kopumā 20 ES dalībvalstīs 13 gadu laikā vidējais bērnu skaits uz katru sievieti ir pieaudzis, Īrijā, Horvātijā un Nīderlandē 2014. gadā vidējais bērnu skaits, rēķinot uz vienu sievieti, bija tāds pats, kā 2001. gadā, bet sešās valstīs tas sarucis: Kiprā (-0,26), Portugālē (-0,22), Luksemburgā (-0,16), Maltā (-0,06), Dānijā (-0,05) un Somijā (-0,02).
Visaugstākais dzimstības, rēķinot uz vienu sievieti, līmenis 2014. gadā ES dalībvalstu vidū bijis Francija (2,01), kam sekoja Īrija (1,94), Zviedrija (1,88) un Lielbritānija (1,81). Lietuvā šis radītājs bija 1,63, bet Igaunija - 1,54.
Savukārt vismazāk bērnu uz katru sievieti reģistrēts Portugālē (1,23), Grieķijā (1,30), Kiprā (1,31), Spānijā un Polijā (abās valstīs 1,32), kā arī Itālija un Slovākijā (1,37).
ES vidēji 2014. gadā katrai sievietei bija 1,58 bērni, kas ir par 0,12 vairāk nekā 2001. gadā.
Tiek uzskatīts, ka vidēji katrai sievietei ir jābūt 2,1 dzīvi dzimušam bērnam, lai attīstītajās valstīs notiktu demogrāfiskā nomaiņa, kas nozīmē, ka tāds bērnu skaits ir nepieciešams, lai valsts iedzīvotāju skaits saglabātos pašreizējā līmenī, ja nav imigrācijas vai emigrācijas.