Aizvadītajā nedēļā notikušajā Eiropadomē, kurā panāca vienošanos un kompromisus par Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām, Latvijai jūtīgākie jautājumi bijuši sociālo pabalstu ierobežojumi viesstrādniekiem un pabalsti bērniem, kuri nedzīvo kopā ar vecākiem Lielbritānijā, bet atstāti mājās pie radiniekiem.
Saskaņā ar Lielbritānijas datiem, kopumā šādu bērnus skaits 2013.gadā sasniedza 34 tūkstošus, lielākoties Polijā un Lietuvā. Pēdējo gadu laikā šo pabalstu izmaksu skaits arvien ir samazinājies.
Spriežot pēc Lielbritānijas avotiem, šādu personu skaits ir 787, LM norāda uz pieejamo Lielbritānijas statistiku.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde skaidro, ka pabalstu izmaksu kārtību nosaka 2010.gadā spēkā stājusies ES regula "Par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu", kas paredz, ka darba ņēmējs vai pašnodarbinātais tiek apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, tad arī par ģimenes pabalstu izmaksu parasti atbildīga ir attiecīgās personas nodarbinātības valsts. Arī Latvija noteiktos gadījumos izmaksā pabalstus par tiem bērniem, kuri Latvijā nedzīvo, bet kuru vecāks vai vecāki šeit strādā.
"Tas nozīmē, ka darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uz kuru attiecas vienas dalībvalsts tiesību akti, ir tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem saņemt ģimenes pabalstus par saviem bērniem arī tad, ja tie dzīvo citā dalībvalstī. Valsts, kurā šāds bērns dzīvo, gadījumos, ja saņemtā pabalsta apmērs pārsniedz to apmēru, kāds noteikts valstī, kurā bērns dzīvo, pabalsta izmaksā neiesaistās. Tādēļ datus par to, uz kurām valstīm un kādos apmēros tiek veiktas šādas izmaksas visprecīzāk atspoguļo tās valsts statistika, kura attiecīgās izmaksas ir veikusi," stāsta LM pārstāve.
Pēc Latvijas amatpersonu iepriekš norādītā sākotnējais britu piedāvājums bija vispār atteikties no pabalstu maksāšanas bērniem, kas atrodas ārpus valsts. Tomēr Lielbritānija nākusi klajā ar zināmu kompromisu, nevis vispār nemaksāt, bet pabalstus indeksēt. Šī sistēma attiektos uz visām ES dalībvalstīm, līdz ar to Eiropas Komisijai tagd ir jānāk klajā ar detalizētiem priekšlikumiem par indeksācijas principiem.