17.11.2015 10:40

Deputāti ar pašvaldībām strīdas par bērnudārziem

Autors  Marta Ūdre
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Vienpadsmit Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības (NA), "Vienotības" (V), Reģionu apvienības (RA) un "No sirds Latvijai" (NSL) iesnieguši grozījumus Izglītības likumā, kas būtiski papildina ar bērnudārzu pieejamību saistītus jautājumus. Grozījumu projekts nodots Saeimas atbildīgajai Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, kur vismaz pagaidām tas iestrēdzis.

Ko paredz grozījumi un kam tie nepatīk?


Rindas pašvaldību bērnudārzos ir viena no lielākajām grūtībām, ar ko sastopas jaunie vecāki Rīgā, Pierīgā un vēl dažās citās pašvaldībās. Kā zināms, līdz ar nākamo gadu beigsies pārejas periods, kurā valsts sedza daļu no izmaksām tiem privāto bērnudārzu pakalpojuma izmantotājiem, kuriem pietrūka vietas pašvaldības bērnudārzā.

Turpmāk atbilstoši likumam līdzmaksājums būs jānodrošina pašvaldībām. To pienākums būs aprēķināt, cik izmaksā viena bērna vieta pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē, un kompensēt šo summu tiem vecākiem, kuriem sakarā ar vietu trūkumu pašvaldību dārziņos jāizmanto privāto bērnudārzu pakalpojumi.

Problēma, ko konstatējusi VARAM ministrija un deputāti, ir, ka dažādas pašvaldības atšķirīgi aprēķina izmaksas par bērnu, bieži vien mākslīgi samazinot to atbalstu, kas sniedzams vecākiem. Šī iemesla dēļ tapuši grozījumi, kas nosaka trīs galvenās lietas:

1) VARAM būs jāizstrādā un Ministru kabinetam jāapstiprina MK noteikumi, kas paredzēs precīzu bērnudārza vietas izmaksu aprēķināšanas kārtību. Paredzams, ka šāda kārtība nozīmēs lielāku un vienlīdzīgāku atbalstu dažādu pašvaldību vecākiem, kuru atvasēm gājis secen pašvaldības dārziņš.

2) Ja vieta pašvaldības dārziņā atbrīvojas laikā, kad bērns jau sācis ar pašvaldības atbalstu apmeklēt privāto iestādi, vecākiem būs tiesības turpināt apmeklēt to pašu iestādi līdz tās pabeigšanai, vienlaikus turpinot saņemt attiecīgo pašvaldības līdzfinansējumu.

3) Ja pašvaldība attiecīgajā teritorijā nevar piedāvāt vietu pašvaldības bērnudārzā un nav pieejami arī privāto izglītības iestāžu pakalpojumi, tad grozījumi paredz pašvaldības līdzfinansējumu sertificētu auklīšu pakalpojumam.

Pašvaldības pārstāvošās organizācijas (Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas lielo pilsētu asociācija) neizrāda sajūsmu par grozījumiem vispār, bet jo sevišķi iebilst pret auklīšu obligātu atbalstīšanu un nosacījumu, ka jāturpina līdzfinansēt vieta privātajā bērnudārzā arī tad, kad atbrīvojusies vieta pašvaldības dārziņā.

Pašvaldības argumentē, ka, viņaprāt, ir nepareizi turpināt līdzfinansēt vietu privātajā bērnudārzā, ja pašvaldība var piedāvāt savu pakalpojumu. Uz to grozījumu autori iebilst, ka primārām jābūt bērnu un vecāku interesēm. Bērnam neesot jācieš par to, ka pašvaldība nav nodrošinājusi vietu bērnudārzā savlaicīgi, jo par bērnu interešu pārkāpumu būtu uzskatāma arī dārziņa mainīšana piespiedu kārtā.

Strupceļu likumdošanas ceļā radījusi arī deputātu nevienprātība attiecīgajos jautājumos. Izglītības komisijā NA, V un RA deputāti drīzāk atbalsta grozījumus, bet ZZS, SC un arī NSL nevēlas kašķi ar pašvaldību pārstāvjiem. Pašlaik kompromisa meklējums uzticēts darba grupai ar visu iesaistīto pušu piedalīšanos. Iespējams, ka vidusceļš varētu būs atteikšanās no auklīšu atbalsta, par ko pašvaldības iebilst visstingrāk. Pārējās grozījumu sastāvdaļas varētu tikt saglabātas.

Lai ar nākamā gada sākumu vecāki varētu sagaidīt plānoto atbalstu bērnudārzu pieejamībā, par kompromisu jāvienojas šonedēļ un šonedēļ nepieciešams pozitīvs deputātu balsojums.