Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Deputāts norādīja, ka to daļu, ko iepriekš trīs gadus sedza valsts, no nākamā gada finansēs pašvaldības un valsts pienākums ir to panākt ar administratīvām metodēm.

"Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs metodika, kādā šīs izmaksas aprēķinās, savukārt - ja pašvaldības nepildīs savas funkcijas, valsts to nofinansēs un caur pašvaldības izlīdzināšanas fondu no konkrētās pašvaldības arī piedzīs," sacīja Parādnieks, vienlaikus norādot, ka tas ir tikai iespējamais mehānisms, ar ko tiek strādāts, taču jautājums noteikti tikšot atrisināts.

Viņš norādīja, ka pašlaik aktuālais jautājums ir finansējuma apjoms. Indikatīvi finansējumam vajadzētu būt ne mazākam kāds tas ir bijis šobrīd, tas ir, pašvaldības un valsts finansējuma summa.

Kā pozitīvo izmaiņu, ko sniegs likuma grozījumi, Parādnieks minēja, ka ar nākamo gadu, ja bērns jau būs uzsācis izglītoties privātā bērnudārzā, tad pat, ja pašvaldība piedāvās savā bērnudārzā vietu, bet vecāki atteiksies no šīs vietas pašvaldības bērnudārzā, finansējums tiks saglabāts.

"Šobrīd tas tā nav, bet šādu normu ir paredzēts iestrādāt likumā, lai vecākam nav jāuztraucas, vai viņš varēs bērnu sūtīt tajā pašā vietā, kur bērns ir iedzīvojies un jūtās labi," sacīja deputāts.

Komisijas sēdē arī izskanēja ideja, ka pašvaldībai vai valstij bērniem ar invaliditāti vajadzētu segt privātā bērnudārza izmaksas 100% apmērā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis pauda sašutumu un asi kritizēja to, ka pašvaldībām pēkšņi ir jāuzņemas arī valsts daļas finansēšana.

"Es personīgi domāju, ka tā ir amorāla valsts politika, ņemot vērā, ka valstij ir vairāk naudas nekā saprašanas, kur to naudu likt. Atteikšanās no valsts atbildības novedīs pie tā, ka agri vai vēlu Saeimā veidos izmeklēšanas komisiju un meklēs, kuram bija izdevīgi šo procesu nodrošināt," sacīja Pūķis.

Viņš norādīja, ka pakalpojums ir jāfinansē proporcionāli finanšu iespējām, un tas, ka valsts liks pildīt ideāli kādu likumu, atstās iepaidu uz citām lietām, piemēram, sociālajām. Pūķis uzsvēra, ka nav arī vienošanās starp valsti un LPS par to, no kurienes ņemt naudu.

Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere norādīja, ka jaunā kārtība ir jānosaka nevis kā rekomendācija, bet konkrēti jāaprēķina bērnudārzu vidējās izmaksas atbilstoši faktiskajām izmaksām, kas tad būtu jāsedz pašvaldībai.

Jau vēstīts, ka no nākamā gada tiks pārtraukta privāto bērnudārzu dotēšanu. Šādu vairāku ministriju ierosinājumu 8.septembrī atbalstīja valdība.

Ministrijas aprēķinājušas, ka pašvaldības atbalsta apjoms gadā bērniem, kuriem provizoriski netiks nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, un viņi mācīsies privātajos bērnudārzos, ir 21,3 miljoni eiro. Pērn un 2015. gadā valsts atbalstīja pašvaldības, taču no nākamā gada dotēšanu pārtrauks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards iepriekš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc valdība nolēmusi no nākamā gada vairs nepiešķirt finansējumu privātajiem bērnudārziem, bijis konstatētais, ka šo valsts palīdzības mehānismu pārsvarā gadījumu izmanto turīgās pašvaldības, bet salīdzinoši mazturīgākās risina bērnudārza problēmu pašas saviem spēkiem.