Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja Terēzija Leimane stāsta, ka Kultūras nams īsteno novada domes Izglītības un kultūras komitejas atbalstīto projektu "Siguldas novada spēks un lepnums – dižģimenes!" par novada dižākajām dzimtām, kuras daudzās paaudzēs sakuplojušas, izpētījušas savu dzimtas koku un, protams, devušas tā saukto pievienoto vērtību Siguldas novada izaugsmei.

Projekta ietvaros veikti pētījumi un apzinātas potenciālās stiprās ģimenes Siguldas novadā, ierakstīti audiomateriāli, kas apstrādāti un pārveidoti par anotācijām ceļojošajai izstādei. Radītas arī mākslinieciski kvalitatīvas Siguldas novada stipro dzimtu fotogrāfijas, kurās atklājas novadnieku raksturs, nodarbošanās, vaļasprieki, tradīcijas.

Projekta dalībniekus pārstāv skolotāji, sportisti, mediķi, uzņēmēji, mākslinieki, reliģiskas konfesijas pārstāvji, zinātnieki un vienkārša darba darītāji.

Katrai dzimtai savs stāsts

Siguldas novada stipro dzimtu stāstu apkopotāja un veidotāja Silvija Lapiņa teic, ka dalīties ar saviem dzīvesstāstiem tika uzrunātas vairāk nekā 40 Siguldas novada ģimenes, bet izstādē iepazīstināt ar sevi tuvāk bijušas gatavas 15 dzimtas.

"Tradicionāli tiek uzskatīts, ka dzimtas vēsture ir sazarots dzimtas koks. Taču izstādē var iepazīties gar ar ģimenēm, kurām jau ir uzzīmēts dzimtas ciltskoks, gan tādām, kas par to vēl tikai domā. Turklāt, lietojot apzīmējumu "dižģimene", ne katru reizi pats svarīgākais ir bērnu skaits. Dižģimene ir arī tā, kas atstājusi būtiskas pēdas sava novada vēsturē vai kādā noteiktā dzīves jomā.

Piemēram, treneris Jānis Turauskis siguldiešiem ir pazīstams kā aizrautīgs fizkultūras skolotājs un treneris. Siguldas 1. pamatskolā caur viņa rokām gājuši arī ievērojamie skeletonisti brāļi Martins un Tomass Dukuri.

Bēržu ģimene ir slavena ar to, ka uztur Allažu pagasta kultūras dzīvi. Viņi vieni paši dziedot un dejojot var sarīkot dzimtas koncertu. Kad savulaik bija paredzēts slēgt Allažu Tautas namu, viņi bija tie, kas iestājās par tā saglabāšanu, turklāt paši cītīgi piedalījās tā remontdarbos. Ģimenes saites Bērži stiprina, regulāri rīkojot dzimtas salidojumus, katru gadu papildinot dzimtas koku. Tieši dzimtas saites ir tās, kas liek atgriezties mājās tiem, kuri aizceļojuši tālāk pasaulē, piemēram, uz Īriju.

Ir dzimtas, kas izstādē ieņem īpašu vietu, piemēram, Zilveru dzimta savas saknes apzinājusi jau no 1725. gada, arī Šķesteru-Buku dzimta savus radu rakstus izpētījusi līdz pat 1751. gadam. Šicu dzimtas koks, kuram pieder gan slavenie kamaniņu braucēji Juris un Andris Šici, gan ārsts, veselības aizsardzības organizators un politiķis Mārtiņš Šics, sākas jau ar 1730. gadu. Dzimtas vecākā sieviete Lilija Šica 92 gadu vecumā sarakstīja 400 lappušu biezu atmiņu grāmatu un vēl joprojām 94 gadu vecumā nodarbojas ar aušanu un gluži kā ģenerālis satur kopā savu dzimtu.

Čivču dzimta ir tā, kas vairākos gadu desmitos Siguldā ir uzbūvējusi aptuveni divas trešdaļas šeit esošo dzīvojamo māju. Viņi piedalījušies arī padomju laika pazemes specobjektu būvē un bobsleja trases celtniecībā, bet par vislielāko vērtību atzīst ģimenes kopā būšanu.

Vāveru-Zandbergu dzimtai savas mājas pilnībā nācās atjaunot gan pēc Pirmā, gan Otrā pasaules kara. Pašlaik viņi nodarbojas ar lauksaimniecību – sāka ar astoņiem hektāriem zemes, bet tagad apkopj jau vairāk nekā 170 hektāru.

Savukārt Jumiķu dzimta bija tā, kas aizsāka Siguldas gazificēšanu. Ģimenes galva Alfons Jumiķis bija tas, kurš tad, kad pēc kara tika izveidots gāzes kantoris, kļuva par tā priekšnieku un organizēja gāzes piegādi mājām Siguldā un pagastā. Arī viņa meita pašlaik strādā gāzes kantorī," stāsta S. Lapiņa, piebilstot, ka šādi var turpināt par katru no izstādē redzamajām dzimtām.

Ceļojošā izstāde tālāk dosies pa novadu: augustā to varēs skatīt Jūdažu Sabiedriskajā centrā, septembrī – Mores pagasta Tautas namā, oktobrī – Siguldas novada bibliotēkā un Allažu bibliotēkā. Izstādi iekārtojusi māksliniece Lauma Vītola.