Drošība
Bērnam jāzina, ka, lai arī pārsvarā mūsu mājas mīluļi ir mierīgi un draudzīgi, suņus var pārsteigt strauja bērna uzvedība, kas var izraisīt neprognozējamu dzīvnieka pretreakciju. Tāpat bērnam jāzina un pastāvīgi jāatgādina, ka dzīvnieku labāk neaiztikt, kad tas ēd. Ja mājdzīvniekam gaidāmi mazuļi, bērnam jāizskaidro, ka mamma tos sargās un, tos glaudot vai ņemot rokās, jābūt piesardzīgam.
Lai cik bērns arī nebūtu sadraudzējies ar jūsu ģimenes mīluli, svarīgi iemācīt, ka ne visi suņi ir tik mīļi kā jūsējais. Bērnam jāizskaidro piesardzība komunikācijā ar svešiem suņiem. Tāpat bērnam jāzina vienkāršākie uzvedības noteikumi, lai nesabaidītu suni, – pirms glaudīšanas dot apostīt plaukstu, glaudīt pa spalvai, neraustīt, neknaibīt.
Slimības un alerģijas
Bērnam jāskaidro, ka dzīvnieks, kurš dodas pastaigās laukā, mājā var ienest kādus alerģiju vai slimību izraisošus mikroorganismus, tāpēc pēc spēlēšanās ar dzīvnieku bērns ir jāiemāca nomazgāt rokas.
Tāpat jāskaidro, ka nav higiēniski ļaut dzīvniekam laizīt sev seju vai kādas savas brūces – dzīvnieka siekalas palīdz izārstēt paša dzīvnieka brūcītes, bet cilvēka brūcēs var ienest papildu infekciju un padarīt situāciju vēl sliktāku.
Barošana
Suņa ēdienkarte ievērojami atšķiras no cilvēka. Kaķi reti kad prasa saimniekam "ēst no rokas", bet suņiem tā ir pierasta parādība. Ēdieni un gardumi, ko mēs ēdam ikdienā, sunim var būt ļoti neveselīgi un pat toksiski. Suņiem ir neveselīgi dot sālītus ēdienus, un nekādā gadījumā savu mājas mīluli nedrīkst cienāt ar saldumiem.
Bērnam ir svarīgi izstāstīt, ka sunim ir sava barība vai speciāli gatavots ēdiens, kā arī tas tiek barots konkrētos laikos. Tāpat kā cilvēkam, sunim vienmēr jābūt tīram un svaigam ūdens. Ja bērns vēl ir mazs, bet grib iesaistīties dzīvnieka barošanā, par viņa pienākumu varat noteikt dzeramā ūdens bļodas papildināšanu ik dienas.
Adekvāta uzvedība
Bērnam jāsaprot, ka suns ir dzīva būtne, turklāt visu apkārt notiekošo uztver citādāk – sunim ir labāka dzirde, labāka oža, skaņas, ko mēs uztveram kā klusas, suns dzird ļoti labi. Tāpēc bērnam jāiemāca adekvāta uzvedība suņa klātbūtnē – nekliegt ausīs, neradīt pēkšņus trokšņus, kas var izsaukt neadekvātu suņa pašaizsardzības reakciju. Tāpat bērnam jāzina, ka sunīti nedrīkst sist, raut aiz astes vai ausīm.
Pastaiga
Ja mājās ir mājdzīvnieks, tam ir jāvelta noteikta pastiprināta uzvedība. Bērnam par pienākumu noteikti var uzticēt pastaigu ar suni (vienam vai vecāku pavadībā), turklāt neatkarīgi no laikapstākļiem. Bērnam ir jāiemāca, ka rūpes par citu dzīvo radību ietver ne tikai saulainas pastaigas vasaras pēcpusdienās, bet arī no rīta pirms skolas un vēsos ziemas vakaros. Tas disciplinēs bērnu un radīs izpratni par atbildību pret mazāk aizsargātām dzīvām radībām, kā arī liks lieku reizi bērnam izkustēties svaigā gaisā.
Apmācības
Lai būtu droši bērnam uzticēt pastaigas ar suni, ieteicams suni vest uz apmācībām suņu skolā. Maldīgs ir uzskats, ka suns klausa tikai vienu cilvēku ģimenē, vienu saimnieku. Jums pašiem būs drošāk, ja suni iemācīsiet klausīt visu ģimeni, un aizņemtības gadījumā ar suni varēs iziet pastaigā ikviens ģimenes loceklis, ekstrēmā situācijā arī kaimiņš.
Aprūpe
Kā ikviena dzīva radībiņa, mājdzīvnieki mēdz saslimt un tiem nepieciešamas papildu rūpes. Tāpat mājdzīvnieks ir jāmazgā, kaķim ir jātīra tualetes kaste, sīkajiem grauzējiem – būris. Šie visi var būt bērna pienākumi. Izveidojiet grafiku, kas disciplinēs bērnu.
23.05.2015 15:01
Bērns un mājdzīvnieks – kas jāzina vecākiem
Autors Apriņķis.lvBieži dzirdēts par to, kādu labumu bērna psiholoģiskajā attīstībā dod draudzība ar mājdzīvnieku – bērns iemācās atbildību, rūpes, empātiju. Tomēr, ja ģimenē pieņemts lēmums iegādāties mājdzīvnieku, ir virkne svarīgu aspektu, kas jāatceras, lai mājdzīvnieka ienākšana ģimenē būtu gaidīta un pozitīvu emociju pilna.