20.05.2015 07:41

Stingrie noteikumi liedz pensionāru pārim tikt pie kaķēna dzīvnieku patversmē

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Portāla "Aprinķis.lv" redakcija saņēma satrauktu zvanu no kāda pensionāru pāra. Viņi stāstīja, ka Juglas dzīvnieku patversmē vēlējušies paņemt kaķīti, taču patversmes darbinieki to pārim nav devuši, aizbildinoties, ka ļaudis kaķēnu nevar adoptēt, jo ir tam par vecu.

Juglas dzīvnieku patversmē portālam "Aprinķis.lv" apstiprināja, ka tik tiešām apmēram 70 gadus veciem pensionāriem kaķēns nav ticis dots, izvērtējot veco cilvēku iespējas par dzīvnieku parūpēties.

"Jā, šajās brīvdienās pie mums bija atnācis pensionāru pāris, kas vēlējās paņemt kaķēnu. Taču viņiem tika atteikts, jo mēs esam ieviesuši praksi, ka tik veciem ļaudīm pavisam jaunus dzīvniekus nedodam. Tas varbūt izklausīsies ciniski, bet pēc šo cilvēku nāves dzīvnieki atkal bieži vien nonāk patversmē," sacīja Juglas dzīvnieku patversmes pārstāve Lolita Roze.

Viņa norādīja, ka tik stingri adopcijas noteikumi ieviesti, jo pret dzīvniekiem nevar izturēties egoistiski, un kādam ir jāpadomā septiņi soļi uz priekšu, lai dzīvnieks atkal no jauna netiktu nodots. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd Latvijas patversmēs arvien biežāk tiek nogādāti divus, trīs gadus veci dzīvnieki, kuri nesen zaudējuši savus gados vecākos saimniekus. Juglas dzīvnieku patversmē šādu dzīvnieku skaits jau mērāms desmitos.

"Tomēr tā nebūt nav, ka gados vecākiem cilvēkiem dzīvnieki adopcijai netiek nodoti vispār. Parasti mēs pensionāriem piedāvājam izvēlēties kaķīti un sunīti, kas arī ir cienījamā vecumā. Liela daļa veco cilvēku parasti arī tam piekrīt, tomēr daļa no patversmes aiziet ļoti apvainojušies, nesaņemot mazu kucēnu vai kaķēnu, kā bija vēlējušies," teic L. Roze, piebilstot, ka maldīgs ir priekšstats, ka pieauguši dzīvnieki jaunās mājās nespēj iedzīvoties un ir grūti audzināmi.

Savukārt Juglas dzīvnieku patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa norādīja, ka cilvēku, tostarp pensionāru, iespējas parūpēties par dzīvnieku tiek stingri izvērtētas ne tikai Juglas dzīvnieku patversmē. Līdzīgi rīkojas arī teju visas dzīvnieku patversmes Eiropā.

"Lēmumam par dzīvnieku adopciju ir jābūt pārdomātam un nopietnam. Tāpēc šādu praksi esam ieviesuši līdzīgi kā citur Eiropā. Diemžēl ne vienmēr cilvēki apzinās to, kas ar šo dzīvnieku notiks tad, ja saimnieki pēkšņi nonāks veco ļaužu namā vai vienkārši aizies mūžībā," saka A. Kārkliņa.

Patversmes vadītāja arī norāda, ka Juglas dzīvnieku patversme ik dienas no sociālajiem darbiniekiem saņem zvanus ar jautājumu, vai patversme būtu gatava uzņemt suni vai kaķi, jo viņu gados vecie saimnieki vairs par tiem nespēj rūpēties. Vecie cilvēki vienkārši nomirst vai arī nespēj ar tiem tikt galā.

"Nu, kādēļ lai mēs, piemēram, dotu lielu suni vecai tantiņai ar kruķiem, ja viņa ar to nespēs tikt galā? Domāju, ka pensionāre nebūs laimīga, ka viņai mierīgu pastaigu vietā nāksies ziemā pa slidenām ielām jost sunim pakaļ! Tāpat izvērtējam, vai pensionāri un cilvēki ar maziem ienākumiem spēs par dzīvnieku parūpēties. Nereti cilvēki grib liela izmēra suni, bet naudas, lai to pabarotu vai aizvestu pie vetārsta, nav," saka Juglas dzīvnieku patversmes vadītāja.