Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultāti liecina, ka pērn mājsaimniecību mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija 138 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar 2013. gadu mājokļa izdevumi ir auguši par 3 % jeb četriem eiro.
CSP apkopotā informācija liecina, ka pērn tikai 14,5 % aptaujāto mājsaimniecību mājokļa uzturēšanas izdevumi nav bijuši apgrūtinoši. Pārējiem tas ir sagādājis lielākas vai mazākas grūtības. Lai gan, kā norāda CSP, situācija gadu no gada uzlabojas, un pēdējo gadu laikā mājsaimniecības aizvien mazāk izjūt mājokļa izdevumu slogu.
Pērn mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša 56,3 % vecākā gada gājuma cilvēkiem (65 gadi un vecāki), turklāt seniori mājokļa izdevumu segšanai tērē vairāk nekā trešo daļu jeb 33,4 % no saviem rīcībā esošajiem ienākumiem. Jāpiebilst, ka 9,9 % mājsaimniecību, kur persona vecumā no 65 gadiem dzīvo viena pati, bija parādi par komunālajiem pakalpojumiem.
Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe portālam "Apriņķis.lv" apliecināja, ka pensionāriem apmaksāt izdevumus par mājokli ir ļoti lielas grūtības.
"Tā ir dzīves realitāte! Pensionāriem mājokļa izdevumi no pensijas sastāda būtisku daļu. Manā budžetā, piemēram, ziemas mēnešos 70–80 % no pensijas aiziet komunālajos maksājumos. Ir jāmaksā par siltumu, par ūdeni, par apkuri un elektrību. Kur nu vēl zāles nopirkt, kas pensionāram arī ir svarīgi! Un es jau neesmu tāda vienīgā, grūtības ir daudziem, sevišķi bēdīgi ir vientuļajiem pensionāriem," sacīja A. Kušķe.
Vienlaikus viņa norādīja, ka vientuļajiem pensionāriem pārvākties uz vienistabas dzīvokļiem arī nemaz nav tik vienkārši. "Vecākiem cilvēkiem ir ļoti sarežģīti pārvākties, viņi arī nemaz to nevēlas, jo pieraduši pie kaimiņiem, apkārtnes. Un arī to vienistabas dzīvokļu nemaz nav tik daudz," sacija A. Kušķe.
CSP aplēses liecina, ka mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša arī ievērojamai daļai jeb 55,1 % vientuļo vecāku. 35,7 % mājsaimniecību, kur dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, bija komunālo pakalpojumu parādnieki.
Vienlaikus komunālo pakalpojumu parādnieku vidū ir arī 35,9 % daudzbērnu ģimeņu. Turklāt 46,1 % mājsaimniecībām, kurās pāris audzina trīs vai vairāk bērnu, mājokļu rēķinu segšana sagādā grūtības.
Stopiņu novada ģimeņu biedrības "Māra" vadītāja Anda Višķere portālam "Apriņķis.lv" norādīja, ka daudzbērnu ģimeņu mājsaimniecību budžetā katrs eiro ir svarīgs, un, ja lielu daļu no nopelnītā nākas ziedot komunālo rēķinu apmaksai, tad, piemēram, teātra apmeklējumam nesanāk.
"Domāju, ja vairākus bērnus ģimenē audzina abi vecāki, tad izdevumus par mājokli ir vieglāk segt. Taču, ja bērnus ģimenē audzina tikai viens no vecākiem, tad ir krietni grūtāk, un dažkārt nākas vērsties pie pašvaldības pēc sociālajiem pabalstiem," sacīja A. Višķere.
Viņa atzīmēja, ka šobrīd nekāds lielais atbalsts, izņemot atlaides elektroenerģijai, daudzbērnu ģimenēm no valsts puses izdevumiem par mājokli nav. Tomēr A. Višķere norādīja, ka liels ieguvums ir tas, ka daudzviet pašvaldības piedāvā daudzbērnu ģimenēm nekustamā īpašuma atlaides un brīvpusdienas.
"Stopiņu novadā visiem bērniem skolā ir brīvpusdienas, un tas budžetā ģimenēm, kurās aug trīs vai vairāk bērnu, ir liels atspaids," sacīja daudzbērnu ģimeņu biedrības vadītāja.
CSP dati par mājokļa uzturēšanas izdevumiem iegūti 2014. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāti 6100 mājsaimniecību un intervēti 12 000 respondentu vecumā no 16 gadiem.
Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā mājokļa uzturēšanas izdevumos CSP iekļāva: īri par mājokļa izmantošanu, īpašuma nodokli par mājokli, apkuri, elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju, atkritumu izvešanu un citus ar mājokli saistītos maksājumus, kā arī mājokļa remonta un regulārās uzturēšanas izdevumus un mājokļa apdrošināšanas izmaksas.