Katrs desmitais savu internetbankas paroli glabā telefonā vai planšetdatorā un tikai 26% izmanto atšķirīgas paroles dažādām interneta vietnēm, secināts "Nordea" bankas veiktajā aptaujā.
67% attālināto banku pakalpojumu lietotāji uzskata, ka norēķini interneta vidē ir droši. Pretējās domās ir 11% aptaujas respondentu, savukārt 22% nav viedokļa šajā jautājumā. Visoptimistiskākie par interneta norēķinu drošību ir gados jaunie respondenti vecumā līdz 34 gadiem, visskeptiskākie – 35–54 gadus veci respondenti.
Ņemot vērā, ka 80% "Nordea" klientu attālinātos kanālus izmanto kā galveno norēķinu veidu, arvien populārākas kļūst bankas mobilās aplikācijas, tādēļ vēlamies atgādināt, ka finansiālā drošība lielā mērā ir mūsu pašu rokās," norāda "Nordea" bankas Latvijā Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Anna Fišere-Kaļķe.
"Neskatoties uz to, ka visi apzināmies šo sensitīvo datu, piemēram, internetbankas paroles un kodu kartes nozīmīgumu, ikdienā nereti par to aizmirstam. Tādēļ, tiekoties ar bankas klientiem, datu drošībai vienmēr vēršam īpašu uzmanību."
72 procenti attālināto norēķinu lietotāji kopumā ir pārliecināti, ka arī paši ievēro visus datu drošības nosacījumus. Taču tajā pašā laikā 28% no šiem respondentiem atzīst, ka mēdz savas bankas paroles uzticēt arī citiem cilvēkiem, piemēram, ģimenes loceklim vai draugam.
Tikai puse (51%) no tiem, kas uzskata, ka ievēro visus drošības pasākumus, izmanto atšķirīgas paroles dažādām interneta vietnēm, aptuveni tikpat (52%) vienmēr izvēlas sarežģītas ciparu/burtu kombinācijas parolēm, bet 23% – par spīti drošības apsvērumiem mēdz turēt vienuviet kodu kartes un paroles.
Kopējā attālināto pakalpojumu lietotāju vidū drošības nosacījumu neievērotāju loks ir vēl plašāks. Piemēram, 28% no visiem banku attālināto pakalpojumu lietotājiem atzīst, ka kodu kartes un paroles tur kopā. Lielākoties tie ir gados jauni cilvēki (18-24 gadus veci).
"Nordea" banka sadarbībā ar SIA "Omnicom Media Group" šī gada janvārī veica "Snapshots* interneta aptauju, kurā piedalījās 746 respondenti, banku attālināto pakalpojumu lietotāji, vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas dzīvo Rīgā un citās Latvijas pilsētās, kā arī lauku reģionos.
