Igaunijā jau sen tā darot, bet nu arī pie mums Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu (DBS) Biķernieku sporta kompleksā ikvienam autovadītājam piedāvā drošas braukšanas ziemā konsultācijas bez maksas. Arī "Apriņķis.lv" devās noskaidrot knifus, kā braukt droši.
Cik stabils ir tavs auto
Drošas braukšanas eksperts Mārtiņš Lagzdiņš informē, ka ikviens autovadītājs Biķernieku sporta kompleksā bez maksas var saņemt noderīgu informāciju un apgūt dažas iemaņas, lai izšķirošā brīdī varētu pieņemt pareizo lēmumu, kā arī pārbaudīt, ko viņa auto spēj izdarīt uz slidena ceļa. Iepriekš piesakoties, nodarbībā var piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kas aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.
Stundu ilgā nodarbība sākas ar atgādinājumu: "Lai gan daudzi cilvēki domā, ka auto saķeres laukums ar ceļu ir ļoti liels, ja reiz tas stāv uz zemes ar četrām riepām, patiesībā automašīna, kas parasti nesver mazāk par tonnu, balstās uz zemes ar aptuveni tikpat lielu laukumu, cik cilvēka četras plaukstas vai pēdas. Tātad mašīnā mēs esam reizes septiņas nestabilāki, nekā stāvot kājās," uzsver eksperts.
Vispirms par riepām
"Uzsākot nodarbību, apskatāmies, kādā stāvoklī mašīnām ir riepas. Jaunai riepai protektora dziļums ir no 9 līdz 10 milimetriem. Protams, tehnisko apskati var iziet arī ar četriem milimetriem, bet tas jau ir kritisks rādījums. Vēl paskatāmies, cik sen riepas ir ražotas," stāsta M. Lagzdiņš.
DBS nodarbībās uzkrātā pieredze liecinot, ka pārsvarā cilvēki izvēlas jaunas riepas. 2013. gadā ražotām riepām protektors jau parasti ir nobraukts līdz 7 vai 8 milimetriem, taču uz nodarbībām esot atbraukuši arī auto ar 2002. gadā ražotām riepām. Reāli tās labi kalpo četras, piecas sezonas.
Jau pirmajā vingrinājumā kļūstot skaidrs, ka ar 2005. un 2006. gada riepām bremzēšanas ceļš ir garāks nekā ar jaunām riepām. Arī tas, ka riepas ar radzēm var slīdēt uz slapja bruģa vai jauna asfalta, esot pierādījies, taču, ja ir melnais ledus, labākas tomēr var izrādīties tieši radžotās, jo liktenīgi var būt pat daži milimetri. Eksperts uzskata, ka Latvijā labākā izvēle ir Skandināvijas valstīs ražotās riepas ar radzēm. Mīkstās riepas, kuras lieto Vācijā, braucot pa ātrgaitas ceļiem, mūsu apstākļos ļoti ātri nodilst, bet ar "M+S" riepām nav īsti laba braukšana ne ziemā, ne vasarā.
Izeju no situācijas atrod vadītājs, nevis auto
M. Lagzdiņš skaidro, ka DBS izstrādātie bremzēšanas un šķēršļu apbraukšanas vingrinājumi notiek pie ātruma 50 kilometri stundā, ar kādu ikdienā pārvietojamies pilsētā. Viņš atgādina, ka nav starpības, vai automobilim ir priekšējā vai aizmugurējā piedziņa.
"Starpība ir, uzņemot ātrumu, bet visas mašīnas apstājas vienādi. Tiesa, smagākam auto bremzēšanas ceļš būs garāks," bilst eksperts, gan uzsverot, ka, izklāstot, kā pareizāk izpildīt vingrinājumus, tiekot ņemts vērā tas, vai mašīna ir aprīkota ar ABS vai parastajām bremzēm. Jebkurā gadījumā spēkā esot patiesība, ka ritenis, kas griežas, mašīnu vada, bet nekustīgs ritenis, kas slīd pa ledu, mašīnu nevada.
Stāstot par nodarbības otru uzdevumu – šķēršļa apbraukšanu –, M. Lagzdiņš uzsver, ka šeit svarīgākais ir apgūt prasmi, lai tad, ja bremzēšanas ceļš ir par īsu, izdotos šķērsli apbraukt, nevis tajā ieskriet varbūt pat aizvērtām acīm.
"Apbraukt šķērsli pa kreiso pusi ir šķietami vieglāk, jo vizuāli vadītājs atrodas no šķēršļa tālāk. Tīri instinktīvi pagriezties uz labo pusi vienmēr ir grūtāk, jo gan šķērslis izskatās vadītājam tuvāk, gan ir bailes iebraukt grāvī. Taču pat riteņa pieskaršanās ceļa apmalei samazinās gan ātrumu, gan bremzēšanas ceļu, un arī tas var glābt no nepatikšanām. Savukārt šķēršļa apbraukšana pa kreiso pusi parasti nozīmē iekļūšanu brauktuves pretējā pusē, un to var darīt tikai tad, ja pretī nebrauc cits transportlīdzeklis."
Laiks nav iztērēts veltīgi
DBS pārstāvis teic, ka braukšanas nodarbības Biķernieku kompleksā apmeklē cilvēki ar dažādu braukšanas pieredzi un prasmi. "Tie, kuri pie mums atbrauc, priecājas par iespēju izmēģināt un saprast, kā ziemā labāk tikt galā ar auto kritiskās situācijās. Interesentu proporcija ir aptuveni šāda: 70 procenti vīriešu un 30 procenti sieviešu. Sievietes mācību procesam ir vairāk atvērtas. Turklāt nav bijis neviena gadījuma, kad nodarbības beigās, četras reizes atkārtojot katru uzdevumu, kāds to nebūtu izpildījis. Pozitīvi ir arī tas, ka cilvēki nebaidās no kļūdām. Turklāt pēc aizvadītās nodarbību stundas nevienam braukšanas iemaņas sliktākas nekļūst. Ja ne citādi, autovadītāji vismaz aizdomājas par riepām nākamajai ziemas sezonai."
Ja ziema pieturēsies, nodarbības, iespējams, turpināsies arī februāra sākumā. Par interesentu trūkumu CSDD atbalstītās Drošas braukšanas skolas nodarbību vadītāji nesūdzas.
