Ļ. cien. L. Straujumas kundze. Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz, manuprāt, aktuālāko un svarīgāko jautājumu Latvijas valsts turpmākai pastāvēšanai.
Latvijas pastāvēšanas liktenis izšķirsies 10 gadu laikā
Galvenais valsts pastāvēšanas priekšnosacījums ir cilvēki. Ja mēs zaudēsim savus cilvēkus, mēs zaudēsim arī savu valsti. Demogrāfi prognozē, ka Latvijā pēc 100 gadiem dzīvos tikai 0,4 miljoni cilvēku. Kopš neatkarības atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju auglīgajā vecumā ir radījuši tikai 300 tūkstošus pēcnācēju. Nākamā paaudze, šie 300 tūkstoši, pie pašreizējā dzimstības līmeņa, radīs augstākais tikai 150 tūkstošus pēcnācēju(1). Ja stāvoklis kardināli nemainīsies, prognozes ir baigas – ņemot vērā straujās emigrācijas tendences – no pašreizējiem 1,22 miljoniem(2) latviešu visticamāk līdz 2030.–2040. gadam būs palikusi apmēram puse. Līdz ar to latvieši pakāpeniski sāks kļūt par minoritāti savā valstī.
Skaidri jāsaprot, ka latvieši kā minoritāte Latvijas teritorijā nespēs noturēt savu valsti. Spilgts pierādījums ir nesenais Krimas aneksijas precedents. Tiklīdz Latvijā būs cerīgs referenduma iznākums par atkal pievienošanos mūsu lielajam austrumu kaimiņam, tā tas operatīvi un profesionāli tiks sarīkots. Ja pēc pārdesmit gadiem tas nebūs austrumu kaimiņš, tad mūsu tautas 1000 gadu ilgā vēsture liecina, ka vienmēr kāda spēcīgāka vara ir pār mūsu tautu valdījusi.
Nevajadzētu būt naiviem un uzskatīt, ka ES, ASV, vai NATO mūs noteikti pasargās. Uz to ilgākā termiņā nevar paļauties. Mums ir pašiem jāizdara viss iespējamais. Ja mūsu demogrāfiskā situācija virzīsies līdzšinējos tempos, tad visdrīzāk nebūs jāgaida ilgāk kā 20–30 gadu, līdz iedzīvotāju skaits būs samazinājies zem 1,5 miljoniem, bet latviešu īpatsvars nokrities iespējams pat zem 50% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tiklīdz tas notiks, tā būs iespējama tikai bezcerīga cīņa ar sekām.
Tomēr vai Latvija pastāvēs pēc 20–30 gadiem būs zināms jau ātrāk. Tas ir atkarīgs no realizētās politikas tuvākajos 10 gados. Kāpēc laiks ir tikai aptuveni 10 gadu? Tādēļ, ka vēl no 1985.–1990. gadam dzima daudz bērnu (aptuveni 40 000 bērnu gadā). Šie bērni tagad ir sasnieguši vecumu, kad paši var radīt bērnus. Pēc 1991. gada strauji samazinājās jaundzimušo skaits un līdz ar to arī vēlāk būs ievērojami mazāk vecāku, kas vispār varētu radīt pēcnācējus (1994. gadā jau bija tikai – 24 000 jaundzimušo).
Augstākminētajā grafikā redzams, ka šobrīd bērnu radīšanas vecumā (20–30 g.) ir ļoti daudz cilvēku, pēc 10 gadiem tādu būs ievērojami mazāk. Ja visi pārējie apstākļi paliks nemainīgi, tad jaundzimušo skaits neizbēgami samazināsies proporcionāli šai starpībai. Tad mums visus resursus vajadzēs faktiski divas reizes vairāk kā šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pēc 10 gadiem var būt neiespējami.
Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, šodien vienai ģimenei būtu jāaudzina trīs bērni, kas ir jau ļoti augsts mērķis. Tad pēc 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultātu, būtu jāaudzina jau seši bērni. Piekritīsiet, ka šāds mērķis ir utopisks. Šī nepilnā desmitgade ir mūsu pēdējā iespēja. Vēlāk process jau būs neatgriezenisks. Tātad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizētu Latvijas glābšanas plānu. Tas nozīmē – ne tikai plāna izstrādāšanu, bet arī finanšu piesaisti un ieviešanu dzīvē.
Vai mums ir šāds valsts glābšanas plāns? Latvijā ir radīti dažādi plāni un stratēģijas – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un no tā izrietoši: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, dažāda līmeņa veselības veicināšanas programmas, vadlīnijas un plāni, re-emigrācijas plāns u.c. Skatoties no mēroga, kas nepieciešams demogrāfijas glābšanai, šie dokumenti vairāk atgādina šķietami gudru teorētisku mācību grāmatu par skaisto sapni. Tur ir izvirzīti labi mērķi, tomēr šajos dokumentos trūkst konkrētu realizējamu ideju vai tādu ideju, kuras varētu reāli ietekmēt situāciju un tiešām ko būtiski izmainīt. Šajos dokumentos trūkst arī pienācīgas esošās situācijas analīzes.
Piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 99. punktā ir izvirzīts mērķis tikai nākotnē izstrādāt demogrāfijas projekciju(3). Tātad darba grupa, kura izstrādājusi šo dokumentu nemaz nav detalizēti analizējusi depopulācijas jautājumu un līdz ar to nav bijusi spējīga arī pietiekami novērtēt šīs problēmas nopietnību. Kāda būs no šiem sapņiem jēga, ja vairs nebūs savas valsts?
Vai tiešām neviens no mūsu valdības sievām un vīriem pa īstam neapzinās, ka mūsu valsts pastāvēšana izšķirsies tuvākajos 10 gados? Kāpēc neviens neceļ īstu trauksmi? Neviens to tā skaidri nepasaka. Neviens nemobilizē cilvēkus, kopīgiem mērķiem, kopīgam "ugunsdzēsēja" darbam. Katrai augstāko valsts amatpersonu uzrunai un darbam vajadzētu būt tikai par vienu – kā un ko labāk izdarīt šajos atlikušajos 10 gados, lai Latvijai izdotos izdzīvot.
Televizors mūs ik dienas mierina, ka jāpaļaujas uz NATO, ASV, ES un pašiem nav jārīkojas. Mūsu valsts galvām būtu tik ļoti jāaktualizē šis jautājums un jāparāda, cik patiesībā tuvu mēs esam valsts pastāvēšanas beigām, ka tas liktu aizdomāties ikkatru no mums, tiklīdz mēs no rīta pieceļamies. Mums beidzot pašiem jānostājas uz kājām bez skatīšanās ne uz austrumiem, ne rietumiem. Mūsu neatkarības apdraudējuma līmenis ir tikpat augsts kā tas bija barikāžu laikā. Vienīgā atšķirība, ka tagad mūsu ienaidnieks nav fiziski ieraugāms ne televizora ekrānā, ne pa logu skatoties. Tomēr ir kāda lieta, kurā šis ienaidnieks ir labi apskatāms un šī lieta ir spogulis.
Mēs paši vienmēr esam raduši iet vieglāko ceļu – kāpēc veidot stabilu ģimeni un audzināt bērnus, sava nedzimušā bērna nonāvēšana (aborts)(4) un šķiršanās(5) ir daudz vieglāks risinājums. Kāpēc iespringt, riskēt ar visu un dibināt savu uzņēmumu – aizbraukt uz ārzemēm ir vieglāks risinājums. Kāpēc ēst veselīgu pārtiku, labāk iedzert, uzpīpēt un domāt, ka es būšu viens no tiem retajiem, kurš izspruks sveikā bez visnopietnākajām pāragri nāvējošajām slimībām. Kāpēc cīnīties par savas tautas interesēm Eiropā, vieglāk taču ir piekāpties un paklausīgi sekot regulām un direktīvām.
Ikkatram būtu jāapzinās šīs situācijas nopietnība. Citādi mēs vairs nevarēsim lemt savu likteni. Mēs vienkārši jau pavisam drīz pazaudēsim savu valsti.
Demogrāfiju veido četras sastāvdaļas – dzimstība, mirstība, imigrācija un emigrācija. Latviju pēdējos gadus katru gadu pamet aptuveni 25 000–30 000 cilvēku. Turklāt oficiālie emigrācijas dati visticamāk neparāda patieso situāciju. Latvijā iebrauc tikai 10 000–15 000 cilvēku, turklāt lielākā daļa ir cittautieši, nevis latvieši. Latvijā ik gadu nomirst par 10 000 cilvēku vairāk kā piedzimst. Kopā šos datus savelkot, Latvija ik gadus zaudē 25 000–30 000 cilvēku. Tas ir pielīdzināms Valmieras iedzīvotāju skaitam. Tātad katru gadu mēs zaudējam veselu Valmieras pilsētu. Un salīdzinot, ko dod, ka dzimstība pieauga pagājušo gadu par dažiem procentiem jeb nepilniem 1000 cilvēku, vai tas tiešām ir pamats priekam un sajūsmai? Ir nepieciešams pilnīgi cita mēroga skatījums un prioritātes līmenis šīs problēmas risināšanai.
Kas ir izdarīts?
Esošās valdības deklarācijas 115. punkts saka, ka jāveido demogrāfijas ceļa karte. Pierastākiem vārdiem sakot, tā ir stratēģija un darba plāns. Faktiski šis uzdevums par demogrāfijas ceļa kartes nepieciešamību jau bija izvirzīts sen 2011. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma Demogrāfisko lietu padomes (turpmāk – Padome) nolikumu(6). Šī nolikuma 11.2. punktā ir teikts, ka Padomes priekšsēdētājam jāizstrādā padomes darba stratēģija un darbības plāns. Tomēr šī padome, kuru pamatā veido ministri ar ministru prezidentu priekšgalā, nav izpildījuši paši sev uzlikto pienākumu.
Apskatot šo sēžu protokolus veselu trīs gadu garumā redzams, ka darbs bijis haotisks un nav praktiski nekāda "sausā atlikuma". Arī pēdējo gadu laikā nevienam no padomes locekļiem nebija ienācis prātā izveidot konkrētu atbalstāmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tālāk mērķtiecīgi virzīt iekļaušanai plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, cīnoties par to finansēšanu un praktisku ieviešanu dzīvē. Tā vietā Padome visaugstāko valsts amatpersonu sastāvā faktiski nodarbojusies ar tērzēšanu. Sēžu protokoli liecina, ka vislabāk padomei ir veicies ar lēmumu "pieņemt zināšanai". Tas nozīmē, ka pēc tam neseko nekāda rīcība.
Esošo situāciju iespējams salīdzināt ar mājas celšanu. Ja cilvēku grupa sanāk kopā un tikai apspriež kādu māju cels, bet nevienam nav ne instrumentu, ne vienota projekta, tad būtu tiešām muļķīgi cerēt, ka māja pati celsies. Neesmu dzirdējis ne par vienu būvfirmu, kura tikai ar tērzēšanu un regulāru pulcēšanos būvlaukumā būtu uzcēlusi kādu celtni. Tomēr mūsu Demogrāfisko lieto padome augstāko valsts amatpersonu sastāvā acīmredzami tieši uz šādu brīnumu cer. Amatpersonas sanāk patērzē, "pieņem zināšanai" un šķiras, un tā tas notiek jau gadiem. Ēkas celšanas gadījumā pasūtītājs šādu būvnieku jau sen būtu patriecis, bet Padomes gadījumā – tai nav kontroliera. Pat valsts kontrolei bijušas svarīgākas prioritātes.
Kamēr nebūs pārdomāta plānošanas un kontroles instrumenta, tikmēr demogrāfisko problēmu vienkārši nav iespējams atrisināt. Tādēļ galvenais jautājums ir - kāds instruments ir nepieciešams mūsu kopīgās problēmas risināšanai?
Demogrāfijas ceļa karte
Priekšlikums ir izveidot publiski pieejamu demogrāfijas glābšanas pasākumu platformu ar šādu informāciju.
Konkrēta pasākuma formulējums. Šī pasākuma prognozējamā ietekme uz katru no demogrāfijas rādītājiem (dzimstību, mirstību, imigrāciju un emigrāciju). Jāpiekrīt, ka šādas prognozes ir sarežģīti precīzi noteikt. Tomēr tas ir iespējams, jāveido optimistiskais un pesimistiskais scenārijs. Svarīgi būtu, lai prognozēts tiktu tikai viens rādītājs. Nebūtu pareizi prognozēt vairākus vienu no otra izrietošus rādītājus. Protams, tas ir darbs ekspertiem.
Jāizstrādā aktivitāšu un laika grafiks, jāapzina nepieciešamās aktivitātes, to secība, iespējamie šķēršļi un vajadzīgie resursi.
Pamatojoties uz definētajām aktivitātēm, jāsastāda kopējais budžets.
Jāaprēķina izmaksas uz 1 pozitīvu vienību – respektīvi ja mēs prognozējam, ka konkrētais pasākums nodrošinās 500 bērnu dzimstību, par 250 samazinās emigrāciju un jāiegulda idejas realizēšanā 70 000 EUR, tad sanāk ka uz 1 pozitīvu vienību izmaksas ir 93,3 EUR. Šādā veidā iespējams salīdzināt vairāku ideju efektivitāti. Tad ir iespēja dot priekšroku idejām ar augstāku paredzamo atdevi pret ieguldījumu.
Par idejas realizēšanu jābūt vienam atbildīgajam – attiecīgās nozares un jomas ministrijas vai citas valsts iestādes darbiniekam. Šis koordinators uzrauga izpildi un ziņo Padomei par šķēršļiem, kas rodas izpildes gaitā.
Atbildīgais koordinators regulāri atjaunina katras idejas aktuālo statusu – kas ir izdarīts un kādas aktivitātes notiek, kādi ir šķēršļi. Nevilcinoties prasa Padomes atbalstu. Zemāk skat. piemēru:
Publiskās platformas pasākuma idejas ieraksta piemērs
Demogrāfijas kartes grafisks attēlojums
Lai iegūtu pilnīgu demogrāfiskās situācijas pārskatu nepieciešams izveidot vizuālu ilustrāciju ar 3 līknēm: (a) prognoze bez plāna realizēšanas, (b) faktiskā situācija, balstoties uz aktuāliem statistikas datiem, (c) Padomes prognoze, balstoties uz realizējamajām aktivitātēm. Šai informācijai platformā jābūt sasaistītai ar pasākumu prognožu ievades laukiem un līknēm jāģenerējas automātiski atbilstoši ievadītajiem datiem par plānotajiem rezultātiem.
Idejas ceļš no priekšlikuma līdz realizēšana
Jebkurš interesents – gan ierindas cilvēks, gan Padomes loceklis noformulē savu idejas priekšlikumu un argumentāciju brīvā formā.
Padome izskata šo priekšlikumu un pieņem lēmumu vai šo ideju nodot tālākai izvērtēšanai vai tomēr nē. Diemžēl šeit nav uzreiz definējamu kritēriju idejas pieņemšanas vai noraidīšanas pamatošanai, tomēr tie varētu izkristalizēties darba gaitā. Atbalstīšanas gadījumā profesionāļu komanda izstrādā idejas realizēšanas plānu, budžetu, veic prognozējamo demogrāfijas rādītāju aprēķinus utt. Tātad šajā fāzē tiek ieguldīts laiks un resursi idejas vispusīgai izvērtēšanai, bet vēl netiek uzsākta idejas realizēšana. Arī neatbalstītās idejas, gan to noraidīšanas pamatojums būtu jāpublicē, tas vēlāk palīdzēs sagatavot kvalitatīvākas idejas.
Pēc idejas vispusīgas izvērtēšanas atbildīgais koordinators iepazīstina Padomi ar izvērtējuma rezultātiem. Padome lemj vai atbalstīt šīs idejas realizēšanu vai nē. Šeit acīmredzams kritērijs ir izmaksu efektivitāte. Tomēr laika gaitā izkristalizētos arī citi kritēriji. Saprotams, ka Padomei kā institūcijai nav tiešu tiesību piešķirt idejai budžeta līdzekļus, tomēr tā kā Padomes sastāvā ir visi koalīcijas partiju līderi, tad pieņemto lēmumu tālākai virzībai vajadzētu būt formalitātei.
Tālāk idejas koordinators uzsāk idejas realizēšanu, veido komandu no dažādiem valsts darbiniekiem un citiem ekspertiem. Regulāri informē Padomi un sabiedrību par izpildes gaitu. Šķēršļu gadījumā lūdz Padomes atbalstu. Tā kā padomē ir visu atbildīgo nozaru ministri, viņi bez formālas sarakstes var uzreiz reaģēt, saskaņojot savu tālāko rīcību kopējā mērķa sasniegšanai. Tādā veidā tiek būtiski ietaupīts laiks, kas ir šī projekta neapstrīdams ienaidnieks.
Pēc idejas realizēšanas koordinators sniedz Padomei rezultātu izvērtējuma atskaiti un Padome lemj par tālāko idejas attīstības gaitu un iespējamu tās atkārtotu realizēšanu.
Visu pieņemšanas stadijā esošo normatīvo aktu projektu analīze
Tiesību akta anotācija ir dokuments, kur apkopota analīze par likumprojekta ietekmi uz dažādām nozarēm. Šī anotācija būtu jāpapildina ar ietekmi uz demogrāfijas rādītājiem (dzimstības, mirstības, emigrācijas, imigrācijas). Tā kā prognožu aprēķināšana prasa specifiskas zināšanas, to vajadzētu darīt tiem pašiem ekspertiem, ar kuriem sadarbotos Padome nevis ierēdņiem, kuri raksta likumprojektu. Visi likumprojekti, kuriem ir konstatēta kopēja negatīva ietekme ir jānodod padomei, kura attiecīgi lemj par tālāku saskaņotu rīcību negatīvās ietekmes mazināšanai vai novēršanai.
Šo būtisko momentu ignorējot sanāk absurda situācija - no vienas puses Padome pielemj kādas labas idejas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, bet no otras puses Saeima vai Ministru kabinets faktiski to pašu cilvēku sastāvā lemj jautājumus, kam it kā nav tieša sakara ar demogrāfiju, bet ir būtisks netiešs sakars. Piemēram, jautājumi par mikronodokļa likmes palielināšanu, noliktā atslēgas principa ieviešanu kredītsaistībām un termiņuzturēšanās atļauja pret nekustamo īpašumu programmas būtiska samazināšana.
Visiem šiem jautājumiem ir būtiska ietekme uz demogrāfiju, īpaši uz emigrāciju un dzimstību. Esmu gatavs derēt, ka katram no šiem jautājumiem ir daudz lielāka ietekme uz demogrāfiju nekā visām tām aktivitātēm kopā, kas iekļautas Ekonomikas ministrijas izstrādātajā re-emigrācijas plānā.
Rodas situācija, ka Padomē amatpersonas pieņem lēmumus, kuri dos nelielu pozitīvu efektu, bet Saeimā pieņem lēmumus, kuriem uz demogrāfiju ir desmitkārt lielāks negatīvs efekts. Ja Krilova fabulā vezumu uz dažādām pusēm vilka dažādi zvēri, tad šeit to dara vienlaicīgi vieni un tie paši. Šāda pieeja beigsies katastrofāli. Jāsaprot, ka demogrāfiju ietekmē gandrīz katrs mūsu valsts lēmums arī jomās, kurām pirmajā skatienā it kā nebūtu saistības.
Preses konference par reālo demogrāfiskās situācijas prognozi un budžetu
Padomei nolikumā ir noteikts pienākums informēt sabiedrību par valsts demogrāfiskās politikas jautājumiem(7). Šo pienākumu Padome šobrīd nav spējīga pilnvērtīgi izpildīt, jo tai nav mērķtiecīgas politikas. Tiklīdz Padome būs iekļāvusi platformā realizēšanai esošās idejas, tā pamatojoties uz prognozējamajiem rādītājiem būs skaidri redzams cik reāli un kurā gadā ir patiesībā iespējams sasniegt pozitīvu iedzīvotāju pieaugumu. Jūsu valdība savā deklarācijā ir solījusies to izdarīt jau 2020. gadā. Šādam optimismam, protams, nav nekāda reāla pamatojuma, tās ir tukšas gaidas, sevis un visas tautas mānīšana.
Tikai pēc padziļinātas katras idejas izpētes būs skaidra to paredzamā ietekme un budžets. Būs skaidrs, vai vispār pozitīvs demogrāfijas saldo ar esošajām idejām un pieejamajiem resursiem ir sasniedzams. Būs skaidrs kādā mērogā ir jādomā, lai risinātu demogrāfijas problēmas. Beidzot būs iespēja pašiem ieraudzīt patiesību un pateikt to visai sabiedrībai.
Pasākumu priekšlikumi
Nobeigumā vēlos piedāvāt Padomei izvērtēšanai dažas demogrāfijas veicināšanas pasākumu idejas tiklīdz Jūs būsiet izpildījusi savu pienākumu, kurš ir noteikts Demogrāfisko lietu padomes nolikuma 11.2. punktā:
Mikronodokļa likmes saglabāšana 9% līmenī un bāzes palielināšana.
Viegli pieejams finansējums (atbalsta programmas vai pieejams kredīts par saprātīgu likmi ar valsts vai ES fonda galvojumu) jaunu mikro/mazo uzņēmumu radīšanai un attīstīšanai.
Būtiskas nodokļu atlaides jaundibinātam uzņēmumam pirmajā darbības gadā.
Darba likumā atvieglojumi vecākiem (papildus brīvdienas, saīsināts darba laiks u.c.). Šeit būtu saprātīgi jādiferencē atkarībā no audzināmo bērnu skaita.
Nacionāla līmeņa veselīga dzīvesveida popularizēšanas kampaņa. Šobrīd mūsu veselības budžetam veselības veicināšanai, kas ir veselības cēlonis (priekšnoteikums) tērējam mazāk kā 1%, bet cīņai ar sekām 99%. Visticamāk Jūs piekritīsiet, ka problēmu prātīgāk risināt, cīnoties ar cēloni nevis sekām?
Lielāka tautas tiešā ietekme būtisku jautājumu izlemšanā. Plānotā referendumu sliekšņu palielināšanas atcelšana.
Ievērojams vecāku pabalsta pieaugums 3. bērnam. Faktiski vienam no vecākiem (mātei), ja ģimene audzina 3 bērnus, būtu jāizmaksā pabalsts vidējās mēneša algas apmērā. Būtiska vecāku pabalstu diferencēšana pēc bērnu skaita.
Bankām "atslēgas atdošanas" princips un jāmeklē iespējas valstij nodrošināt mājokli jaunajām ģimenēm tieši - vislabāk uz īres vai valsts aizdevuma pamata. Šādā gadījumā veidotos būtisks ietaupījums, jo, pirmkārt, valsts liela apjoma finansējums šim mērķim noteikti būs par izdevīgāku procentu likmi, nekā komercbanka piedāvās katrai jaunajai ģimenei atsevišķi un, otrkārt, ja kredīta termiņš ir 20–30 gadi, tad bankas finansējuma gadījumā jaunajai ģimenei faktiski šajā laikā jāizmaksā 2 dzīvokļi – viens sev, bet otrs skandināviem.
Mātes tiesību nogalināt savu nedzimušo bērnu (aborta) regulējums pēc Vācijas parauga. Vēršu jūsu uzmanību, ka 1941.g. un 1949. gada izsūtīšanās mēs pazaudējām 33 000 dzīvību. Bet kopš 1991.–2011. gadam mūsu mātes (ģimenes) ir izmantojušas tiesības nogalināt kopā 372 000 savu nedzimušo bērnu.
Nacionāla līmeņa publiska kampaņa "Ģimenes un bērna kā vērtību stiprināšanai"(8). Šeit uzmanība būtu jāpievērš nevis prezervatīvu reklamēšanai un jauniešiem stāstot, cik dažādi iespējams izmantot savu dzimumlocekli un tūpli, bet izglītojot sabiedrību par mūžīgajām vērtībām: atbildību, pienākumu, sirdsapziņu, cieņu, stipru attiecību veidošanu, ģimeni, bērnu audzināšanu, veselīgu uzturu u.tml. Jāmaina sabiedriskā doma un ģimenei ar bērniem jānodrošina no valsts, uzņēmējiem un sabiedrības "VIP statuss", kas dod daudz un dažādas praktiskas priekšrocības un atlaides ikdienas dzīvē. Mērķtiecīgi jāierobežo arī tāds mediju saturs, kam ir negatīva ietekme uz demogrāfisko situāciju valstī.
Kreditoru – banku aizliegums atņemt ģimenei vienīgo īpašumu, kamēr tā audzina bērnus. Šeit, protams, būtu nepieciešamība pēc nosacījumiem.
Iespējams arī simbolisks bezbērnu nodoklis tikai ar mērķi akcentēt problēmas nozīmīgumu (izņemot, ja adoptē, pieņem bērnu nama bērnu). Latvijas bērnu namos ir pamesti tūkstošiem bērnu.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka augstākminētās ir tikai idejas, tās prasa vēl papildus darbu, t.sk. vairākus precizējošus nosacījumus, kas nav šīs vēstules priekšmets.
Tā kā demogrāfijas glābšanas programmai būs nepieciešams liels finansējums, tad pamatojoties uz būtisku valsts pastāvēšanas risku jāvērtē iespējas šo finansējumu saņemt no Eiropas Savienības vai citiem starptautiskiem finanšu avotiem nevis kā aizdevumu, bet kā grantu. Tā kā visticamāk Eiropas Savienība šo jautājumu ilgstoši nespēs izlemt vai izlems negatīvi, tad paralēli jāmeklē iespējas jau īstermiņā piesaistīt līdzekļus.
Viens no iespējamajiem risinājumiem, ko derētu rūpīgi izvērtēt ir lielo Eiropas nodokļu maksātāju finanšu apkalpošana Latvijā piedāvājot izdevīgākas nodokļu likmes, nekā to spēj mūsu ES konkurējošās valstis. Saprotams, ka šāda rīcība līdzīgi kā Ž.K.Junkera kunga gadījumā(9) var radīt vēlāk neērtības ieņemt augstus Briseles amatus, tomēr arī nepieciešamos dažus miljardus eiro demogrāfijas kartes rīcības plāna realizēšanai. Ir pienācis pēdējais laiks sākt pa īstam rūpēties par savas valsts un savas tautas interesēm!
Aicinu Jūs steidzami uzsākt darbu pie demogrāfiskās kartes veidošanas un lūdzu izvērtējiet arī manis piedāvāto variantu.
Vēlētos no Jums saņemt atbildes vēstuli, kurā būtu argumentēti analizēts konkrēti piedāvātais demogrāfiskās kartes modelis un Jūsu detalizēts vērtējums par demogrāfiskās situācijas nopietnību Latvijā.
Tā kā šī ir atklāta vēstule, aicinu jebkuru cilvēku un organizāciju, kurai rūp mūsu valsts pastāvēšana publiski paust savu nostāju un priekšlikumus.
---------------------------
(1) Ilmārs Mežs -> http://www.ir.lv/2010/10/28/drumas-prognozes-par-latviesu-skaitu-nakotne
(2) http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/etniskais_sastavs.pdf
(3) Demogrāfiskās attīstības projekcijas. Izstrādāt demogrāfiskās attīstības projekcijas, tostarp attiecībā uz mājsaimniecību struktūru un rezidences formām, un scenārijus administratīvi teritoriālām vienībām tuvākajiem 20 gadiem. Izmantot projekcijas izglītības, mājokļu, pakalpojumu, enerģētiskā nodrošinājuma, valsts finanšu prasību un transporta pieprasījuma projekciju izstrādei.
Mērķtiecīgas migrācijas politikas īstenošana. Iespējamie risinājumi būtu atbalsta programmas, veicinot emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā un mērķtiecīgi regulētas, noteiktos apjomos ierobežotas imigrācijas politikas īstenošana demogrāfiskās slodzes mazināšanai, jo īpaši, ņemot vērā darba tirgus vajadzības.
(4) Latvijā 2011. gadā uz 1000 jaundzimušajiem bija 400 mākslīgie aborti.
(5) 2013. gadā Latvijā tika noslēgtas 11436, bet šķirta 7031 laulība. Vairāk info -> http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__laulibas/IL0010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe
(6) Demogrāfisko lietu padome eksistē jau vairāk 20 gadu. Publiski pieejami protokoli no 2011.-2013.g. 2014. gada protokoli nav pieejami.
(7) Demogrāfisko lietu padomes nolikuma 2.3. un 3.3. punkts.
(8) Pētījumu centra SKDS šogad martā organizētajā aptaujā noskaidrots - ja tiktu nodrošināti nepieciešami materiālie apstākļi, divus bērnus vēlētos 45,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, trīs bērnus – 32,7%, bet vienu vai vairāk par četriem bērniem attiecīgi 8,4% un 10,2% respondentu. Savukārt nevienu bērnu ģimenē nevēlētos 1,7% aptaujāto. Vairāk info -> http://www.diena.lv/latvija/zinas/demografijas-politika-ar-rezultatu-14079557
(9) Ž.K.Junkera vadītā Luksemburgas valdība bija slēgusi īpašus līgumus ar vairākām lielām ārvalstu korporācijām par nodokļu nomaksu savas valsts budžetā. Vairāk info -> http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2014/novembris_/press-release-2014-november-13.html