Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šādu ģimeņu skaits nav liels, tāpēc valstij būtu samērā viegli šo grupu atbalstīt, ja būtu politiskā griba, intervijā sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

Cik liela ir Latvijā kuplākā ģimene, LM nevarēja atbildēt. Pēc LM sabiedrisko attiecību pārstāves Marikas Kupčes teiktā, lielākajai ģimenei, kas Latvijā saņem ģimenes valsts pabalstu, ir 17 bērnu.

Tiesa, vidēji Latvijā dzimst aptuveni 1,2 bērni uz sievieti reproduktīvajā vecumā.

2011. gadā Latvijā piedzima 18 825 bērni, no tiem gandrīz puse – 8901 – bija pirmais bērns, 6699 – otrais, 2208 – trešais bērns, bet 1017 – vismaz ceturtais bērns ģimenē. Apmēram 25–30 % sieviešu reproduktīvajā vecumā vispār nav bērnu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn savukārt piedzima 19 640 bērnu, un salīdzinājumā ar 2011. gadu pieaugums dzimstībā bija par nepilniem 4 %.

"Demogrāfiski lielākais pieaugums būs tieši no otrā vai trešā bērna piedzimšanas, jo to ir visvairāk," aģentūrai BNS stāstīja demogrāfs Ilmārs Mežs. Taču jādomā arī par tām nedaudzajām ģimenēm, kuras vēlas vairāk bērnu. I. Mežs piebilda – divarpus tūkstoši ģimeņu ar sešiem un vairāk bērniem ir neliels skaits, rēķinot no bērnu kopskaita Latvijā. Piemēram, Latvijā skolu apmeklē aptuveni 200 000 bērnu.

Demogrāfs atgādināja, ka, piemēram, Igaunijā ir īpašs papildu atbalsts māmiņām, kurām ir vairāk nekā septiņi bērni. "Māmiņas, kurām piedzimst trešais bērns, saņem 40 latu par bērnu. Tām, kurām piedzimst septītais bērns, papildu saņem vēl arī 110 latu ikmēneša kompensāciju, jo saprotamu iemesu dēļ šīs māmiņas nevar strādāt. Valsts interesēs ir nevis dzīt māmiņu pa nakti kurināt krāsni kādā fabrikā, bet gan atbalstīt ģimeni," skaidroja demogrāfs.

Turklāt, pēc I. Meža teiktā, no 1. jūlija pabalsts par bērnu augs līdz 50 latiem. I. Mežs arī norādīja, piemēram, Igaunijā ģimene ar trim bērniem šobrīd saņem 120 latu pabalstu, jūlijā saņems 150, savukārt Latvijas ģimene, ja bērni ir vecumā virs diviem gadiem, – 24 latus.

Turklāt minimālā "māmiņalga" Igaunijā ir divreiz lielāka – 290 eiro jeb 205 lati (Latvijā – 100 latu), un māmiņalga piesaistīta minimālajai algai, kas ir 320 eiro jeb 225 latu, norādīja I. Mežs.

"Ir ģimeņu grupas, kurām bez valsts pabalsta no nabadzības nav iespējas izrauties, ir jāpiedāvā minimāls nabadzības pārraušanas atbalsts," skaidroja I. Mežs. Viņš arī uzsvēra, ka nekur Eiropā nav tik liels nabadzības īpatsvars daudzbērnu ģimenēm, kā tas ir Latvijā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā 43,6 % bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem ir risks dzīvot nabadzībā vai sociālā atstumtībā, kas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina "Eurostat" dati.

18 gadu vecumu nesasniegušo bērnu un jauniešu nabadzības vai sociālās atstumtības risks lielāks nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā (51,8 %) un Rumānijā (49,1 %). Nedaudz mazāks kā Latvijā tas ir Ungārijā (39,6 %), Īrijā (37,6 %) un Lietuvā (33,4 %). Igaunijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 24,8 % valsts iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

Tautas dzīvība