Latvijā svētkus tētiem kopš 2010. gada atzīmē septembra otrajā svētdienā, attiecīgi šogad – 8. septembrī. Tēva dienas lēnā iedzīvošanās atspoguļo sabiedrības kūtrumu, uzņemot savā vidū tēvu "jauno versiju".
Postenis pie grila
Andris Labanovskis, meitas tētis no Salaspils, kurš pirms vairākiem gadiem nāca klajā ar ierosinājumu iedibināt Laimīgo tētu dienas tradīciju mūsu valstī, vērtē, ka vīrieša loma ģimenē 21. gadsimtā ir spēji mainījusies. "Vienlaikus gan jāatzīst, ka nezinu daudz vīriešu, kuri būtu kardināli mainījuši savu nostāju jautājumos par to, kas ir vai nav viņa pienākumi ģimenē, bet lielākā daļa jauno vecāku pašlaik uztver kā pašsaprotamu, ka arī vīrietis velta laiku bērniem."
Sabiedrības nostāju par tēva lomu ģimenē viņš ilustrē ar piemēru. "Draugu lokā spriedām par to, ka ir jāuzrīko pikniks par godu Starptautiskajai ģimenes dienai. Izteicu priekšlikumu, ka varētu uzspēlēt "krievu boulingu" jeb gorodkus. Lai bērniem būtu skaidrs, kas tā par spēli, tēti ātri šķūnītī sameklēja mietus, zāģi un kopā ar bērniem izgatavoja visu spēlei nepieciešamo. Kamēr mēs, tēti, kopā ar bērniem aizrautīgi spēlējām gorodkus, mammas pie kafijas galda sprieda par to, kas piknikā varētu vadīt atrakcijas. Viena no māmiņām izteica domu, ka varbūt kāds tētis to uzņemsies, bet citas šo ieteikumu tūlīt pat noraidīja, jo – redziet, tēti lai gādā par grilu... Atgādināšu, ka tēti tikmēr jau izklaidēja bērnus."
Andris teic, ka jau vairākus gadus ir samierinājies ar domu – lai cik zinošs un prasmīgs tētis viņš būtu, "citu bērnu mammas bērnudārzā vai skolā manis teiktajā neieklausīsies – es taču esmu tikai tētis". Tāpat viņu neesot pārsteidzis piknikā vairākkārt dzirdētais: "Ei, veči, nu nestāviet malā, nāciet spēlēt!" "Taču situācija bija tik prognozējama – ja jau vīriem iepriekš tika norādīta vieta pie grila un nekas vairāk, kāpēc lai viņi atstātu sev uzticēto posteni?" retorisks ir Andris.
"Tēvs" nav tikai ieraksts dokumentos
"Šķiet, tieši sievietes ir tās, kuras nemaz nevēlas, lai vīriešiem būtu vēl lielāka interese un teikšana jautājumos, kas saistīti ar bērnu audzināšanu. Arī valstī tiek popularizēta sieviešu galvenā un nozīmīgākā loma bērnu audzināšanā. Vārdos gandrīz visi piekrīt, ka bērniem ir vajadzīgi abi vecāki, ka lielākie svētki bērniem ir tad, kad abi vecāki ir kopā un abi viņiem pievērš uzmanību. Diemžēl tikpat vienprātīgu piekrišanu nesagaidīt jautājumā, vai ir pareizi un labi likt bērniem izvēlēties, kurš no abiem vecākiem ir tas mīļākais, labākais un svarīgākais.
Taču tieši tas tiek darīts, skolās un bērnudārzos plaši un svinīgi atzīmējot Mātes dienu, bet Tēva dienu daudzviet pat nepieminot. Bērniem jau no mazotnes tiek iekodēts, ka vecāki iedalās svarīgākajos un "paldies, ka tu mums esi", ka galvenā loma ģimenē un bērnu audzināšanā ir mammām, bet tēvi ir vien otrā plāna aktieri vai statisti," savu redzējumu izklāsta Andris.
Labanovsku ģimenē Tēva dienu oficiāli noteiktajā datumā gan neatzīmē, un Andrim ir pamatojums šādam apsvērumam: "Ikviens, kurš kaut nedaudz zina vai spēj iedomāties, kādi jautājumi un problēmas skolās un bērnudārzos ir jārisina pašā mācību gada sākumā, sapratīs un negaidīs "neiespējamo misiju" – kvalitatīvi noorganizētu Tēva dienas pasākumu. Savukārt pasākumu "ķeksīša pēc" man nevajag, jo es ģimenei neesmu tikai ieraksts dokumentos."
Labanovski ieviesuši savus svētkus – Laimīgo tētu dienu janvārī. "Manuprāt, prātīgākais risinājums būtu pārcelt Tēva dienas svinības uz maija trešo svētdienu un svinēt visus būtiskākos ģimenes svētkus ar nelielu laika intervālu. Vai arī visus kopā. Maijs kļūtu par mēnesi, kad censties apvienot ģimenes locekļus, nevis kā tagad – izpreparēt [svētkus] pa daļām un izkaisīt pa gadalaikiem. Tas neliegtu iespēju izcelt un nosvinēt katra ģimenes locekļa lomu un nozīmīgumu, taču spilgti akcentētu būtiskāko – bērniem ir svarīgi un vajadzīgi abi vecāki."
Skola: tēva loma ir delikāts temats
Siguldas novada Mores pamatskolā Tēva dienu neatzīmē, jo, kā norāda direktore Gundega Pētersone, "mammas ir visiem bērniem, bet par tēviem nevar sacīt to pašu". Daudziem bērniem jāaugot bez tēva, daži tēvu pat nepazīstot, tādēļ tēva loma nereti ir ļoti delikāts temats, norāda G. Pētersone.
Lai neaizskartu daļu bērnu, skolā pieņemts lēmums Tēva dienu nesvinēt vispār. Pirms diviem gadiem Morē gan tikušas organizētas Tēva dienas svinības visam pagastam, taču atsaucība bijusi tik niecīga, ka pasākumā piedalījušies tikai paši tā rīkotāji.
Tomēr, kā vērtē direktore, tētu klātbūtne to skolēnu dzīvē, kas nāk no pilnām ģimenēm, jūtami pieaug. Arvien biežāk tēti piedalās sapulcēs, apmeklē pasākumus. "Bērnam ir divi vecāki, un abi ir vienlīdz nozīmīgi bērna attīstības procesā," piebilst skolas vadītāja.
Savukārt Babītes novada privātajā bērnudārzā "Vinnijs" Tēva dienas tradīcija tiks iedibināta jau šogad, atklāja direktora vietniece Lana Reķe. Līdz šim maija vidū atzīmēta Ģimenes diena, kurā sumināti arī tēti, tomēr vairāk uzsvērta mātes loma. Vecāki paši esot izrādījuši interesi par Tēva dienas tradīcijas ieviešanu. "Ļoti," L. Reķe kodolīgi novērtē tēvu iesaistīšanos pirmsskolnieku dzīvē Babītē.
Vajadzīgs laiks, lai Tēva diena iedzīvotos
Atsevišķu svētku tētiem nav, atzīst Daiga Lāčgalve, Salaspils pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Atvasīte" vadītājas vietniece metodiskajā darbā. Viņi tiekot sumināti Ģimenes dienā, tāpat kā mammas, kā arī vecmāmiņas un vectētiņi. Tomēr akcents šajos svētkos tiekot likts uz Mātes dienu.
Tiesa, Salaspils tēti esot aktīvi – palīdz iekārtot rotaļu laukumus, iesaistās pasākumu organizēšanā, nāk klajā ar ieteikumiem, kā uzlabot vidi bērnudārzā. "Īpaši jaunās ģimenes, kam ir pirmie bērniņi, ir ļoti vienotas, un tēti ir vismaz tikpat aktīvi kā mammas. Tas liek domāt, ka tēva loma ģimenēs pieaug," norāda D. Lāčgalve. Tētus rītos un pēcpusdienās bērnudārzā mūsdienās varot redzēt pat biežāk nekā mammas.
Iesīkstējušais ģimenes modelis, kurā mamma ir mājsaimniece, kas uzņēmusies rūpes par ģimeni, bet tētis to vien dara kā pelna naudu, ir novecojis, vērtē bērnudārza vadītājas vietniece. Vairākās ģimenēs tētis dzīvojot kopā ar bērniem mājās, kamēr mamma veido karjeru. Ja sabiedrībā Tēva diena kļūs populārāka, kā atsevišķs pasākums tā varot tikt ieviesta arī bērnudārzā, norāda D. Lāčgalve, kura izglītības iestādē strādā jau 23 gadus un labi atceras, ka viņas darba gaitu sākumā mammas satika nesalīdzināmi biežāk nekā tētus.
Tēva dienu organizēti nesvin arī Mārupes vidusskolā, kamēr Mātes diena tiek atzīmēta ik gadu un plaši. Mārupes vidusskolas Vecāku padomes priekšsēdētājs un 5. klases skolnieka tētis Jānis Dambergs norāda, ka Tēva dienai kā jaunpienācējai sabiedrībā ir vajadzīgs laiks, lai iedzīvotos. Viņaprāt, jaunos svētkus cilvēki uztvēruši ar zināmu piesardzību, tomēr jautājums vairāk esot par iniciatīvu. Nepieciešams grūdiens, lai Tēva dienu sāktu svinēt ne tikai atsevišķās ģimenēs, kā tas ir šobrīd, bet godātu arī izglītības iestādēs. Tiesa, Mārupes vidusskolas Vecāku padomē šāda ierosme līdz šim nemaz nav apspriesta.
"Bērni un sieva mani sveic, bet nevarētu teikt, ka mums tās ir īpašas svinības," atklāj J. Dambergs. "Manas emocijas droši vien nav tik izteiktas, kā sievietēm Starptautiskajā sieviešu dienā vai Mātes dienā, kuras šos datumus gaida ar nepacietību. Ja pajautāsiet, kad tieši ir Tēva diena, uzreiz pat nevarēšu atcerēties." Vecāki un tostarp daudzi tēvi iesaistās Mārupes vidusskolas pasākumos – palīdz rīkot sporta dienas, Ģimenes dienu, piedalās Lielajā talkā. Daudzi tēvi tiekas ar citu skolēnu tēviem sporta zālē vai laukumā – kopīgi ar bērniem spēlē florbolu, futbolu.
Sarūk nozīme vecāku dzimumam
"Tēti ir dažādi. Tāpat kā māmiņas," saka Sanita Stroda, kura dzīvo Inčukalnā, bet strādā Sējas novadā, – viņa ir psiholoģe Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Sanitai ir divi dēli (septiņus un 13 gadus veci), kā arī 17 gadus vecs viesdēls no Vācijas, kurš Strodu ģimenē dzīvo deviņus mēnešus. "Tātad esmu triju bērnu māte. Var teikt – vientuļā, jo vīrs jau gadu strādā Skandināvijā. Moderni izsakoties – viņš ir ekonomiskais bēglis un pie mums atbrauc uz īsām brīvdienām reizi divos mēnešos. Fiziski tēta mums blakus nav, toties sazvanāmies gan teju katru dienu. Un mums ir iztikšana."
Šāds ģimenes modelis šodien nav nekas unikāls, to Sanita var teikt gan no personīgās, gan no profesionālās pieredzes. "Tāpat kā vientuļās mātes un vientuļie tēvi. Vai aktīvās mātes un aktīvie tēvi. Vai vientuļās vecmāmiņas šeit, Latvijā, un vientuļie bērnu vecāki tur, kaut kur ārpasaulē. Vecāku dzimumam šodien ir arvien mazāka nozīme un arvien grūtāk novērtējams, kura loma bērna audzināšanā svarīgāka vai vairāk izceļama," spriež Sanita.
"Kā māmiņa un skolas psiholoģe varu ar tīru sirdsapziņu teikt, ka gan tēti, gan māmiņas ir ļoti atšķirīgi. Kamēr vēl mans mazais pirmklasnieks gāja Inčukalna bērnudārzā, zināju, ka Leona tētis palīdzēs audzinātājai pieskatīt puikas baseinā, Rinalda tētis būs superīgs rūķis Ziemassvētku ludziņā, bet Kārļa tētis atnesīs visskaistāko egli. Ir arī tādi tēti, kuri uz bērnudārzu neatnāca nekad... Negribēja? Nevarēja?" viņa retoriski prāto.
"Vienmēr jau šķiet, ka no malas viss labāk redzams. Taču patiesībā tikai paši savā ģimenē zinām, kāpēc ir tieši tā, kā ir. Bet to, kuram grūtāk vai vieglāk, – tam, kurš ir kopā, vai tam, kurš ir prom – nepateiks neviens," Sanita vērtē.
Lepoties ar to, ka esi kļuvis par tēvu, ir dabiski, uzskata Andris Labanovskis./Foto: ģimenes arhīvs
Strodu ģimene no Inčukalna. "Vecāku dzimumam šodien ir arvien mazāka nozīme un arvien grūtāk novērtējams, kura loma bērna audzināšanā svarīgāka vai vairāk izceļama," vērtē mamma Sanita./Foto: ģimenes arhīvs
Iepriekš:
Rolands Eimanis: "Ar savu prātu vīrietim sievieti un sievietei vīrieti nesaprast"