17.05.2013 07:36

Reportāža: Dāvana Latvijas dabai – Mergupe kļūst par mājvietu 50 000 foreļu mazuļu

Autors  Mārtiņš Zviedris
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Reportāža: Dāvana Latvijas dabai – Mergupe kļūst par mājvietu 50 000 foreļu mazuļu Krišjānis Grantiņš

Aptuveni piektdaļa no 250 tūkstošiem strauta foreļu mazuļu, ko projektā "Miljons foreļu atgriešanās" dabas draugi šogad izlaiž Latvijas upēs, apmetušies uz dzīvi Mergupē Mālpils novadā.

"Latvijas daba ir skaista, bet vēl skaistāka tā bija, pirms cilvēks tajā iejaucās, tāpēc mēs vēlamies dabā iejaukties ilgtspējīgāk un gudrāk," tikšanās reizē Mālpils pilī pirms došanās uz ūdenstilpi 16. maija pusdienlaikā projekta mērķi rezumēja ieceres krusttēvs, dabas pētnieks Māris Olte.

Firmas "Skonto būve" valdes priekšsēdētāja Gunta Rāvja ierosinātais projekts "Miljons foreļu atgriešanās" sākās 2011. gadā, un tā mērķis ir četrus gadus Latvijas upēs ielaist 250 tūkstošus foreļu mazuļu ik gadu.

"Ko zivis nozīmē vietējiem? Viens – izmakšķerēt un apēst. Otrs – padarīt vietu par tādu, kas kļūtu interesanta arī citiem," M. Olte skaidroja: svarīgs kritērijs, pēc kura projekta īstenotāji izvēlas upi, kuru aplaimot ar zivju mazuļiem, ir – lai pašvaldībā būtu aktīvi ļaudis, kas rūpējas par dabas aizsardzību un saskata tai svarīgu vietu novada attīstībā.

Kopš 2006. gada Mālpilī darbojas biedrība "Zivis Mālpilij". Kā stāsta tās valdes priekšsēdētājs Vladislalvs Komarovs, apvienību izveidoja pārdesmit mālpiliešu, kas bija nobažījušies par zivju skaita un sugu daudzveidības samazināšanos vietējos ūdeņos. Tagad biedrībā ir vairāk nekā 100 biedru, Mālpils ūdeņus kontrolē 11 pašvaldības pilnvarotie un četri Valsts vides dienesta inspektori.

"Zivis Mālpilij" ne tikai uzrauga makšķerēšanas likumību novada ūdenstilpēs, bet arī organizē izglītojošas vasaras nometnes bērniem un sakopj upes krastu. Septembrī biedrība aicinās uz Mergupes dabas takas atklāšanu. Vairāku kilometru ekotūrisma maršruts top ar ES projektu līdzekļiem. Par panākumiem vides sakārtošanā – V. Komarova vārdiem, ne galvu reibinošiem, taču vērā ņemamiem – liecina arī tas, ka izveidojies noturīgs spiningtūristu loks. Ļaudis ierodas no tuvienes un tālienes, iegādājas makšķerēšanas licences, un tas gadā dod aptuveni 1000 latu atbalstu.

"Esmu makšķernieks, vēlējos dabai dot atpakaļ, atstāt kaut ko paliekošu," par to, kā radās ideja vairot zemūdens iemītnieku skaitu Latvijā, stāsta G. Rāvis. "Bet kā? Atvest miljonu zivju mazuļu lielā cisternā un iegāzt Daugavā? Tā būtu vējā izkaisīta nauda. Kopā ar speciālistiem noskaidrojām, kā dabas saudzēšanā izdarīt kaut ko paliekošu – ko tādu, kas paliks gadu desmitiem, varbūt pat gadsimtiem," ieceres ierosinātājs ir cerību pilns un īpaši pateicas visām projektā ietverto upju baseinu pašvaldībām, biedrībām un vides inspektoriem, kas ikdienā rūpējas, lai pasargātu foreles no maluzvejniecības un zivīm nedraudzīgas makšķerēšanas.

Savukārt biedrības "Mēs Zivīm" valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra informēja: uz Mālpili šajā reizē atvestas 53 540 zivis, kas sver vidēji 0,257 gramus katra un ir 0,18 līdz 0,447 centimetrus garas.

Mazuļu laišana Mergupē notika netālu no tilta pie Zaubes ceļa, spaiņus ar zivīm saudzīgi iegremdējot upē, pirms foreļu palaišanas, M. Oltes vārdiem, ļaujot tām "aklimatizēties", līdzatvestajam ūdenim sajaucoties ar upes straumi. Pēc dabas pētnieka atzinuma, diena iecerei bija īpaši labvēlīga – karstā laika dēļ ūdens temperatūra no līdzatvestās tvertnes piepildītajos spaiņos un upē bija ļoti līdzīga.

Strauta foreļu izlaišana upēs turpināsies vēl pāris nedēļu. Iepriekšējos gados projekta īstenotāji 500 000 zivju mazuļus ielaiduši arī Ogrē, Lielupē, Ventā, Gaujā un citās strauta foreļu dzīvei piemērotās upēs Latvijā. Strauta foreļu mazuļus pēc "Skonto būves" pasūtījuma audzē trīs zivju audzētavas.