"Daļa no mana mūža ir laiks, ko es apzināti veltīju ģimenei," stāsta Beāta Geka. "Ar katru bērnu man gribējās būt kopā vismaz līdz trīs gadu vecumam, jo tas ir laiks, kad bērna dzīvē tiek ielikts pamats. Šajā periodā mazulim visvairāk ir vajadzīga mammas klātbūtnē, viņas mīļums un sajūta, ka mamma visu laiku ir kaut kur tuvumā. Un man ir prieks, ka to izdevās piepildīt," teic Beāta.
Bērnu audzināšanā abi ar Gioru esot tandēms. "Nepiedzimām par gataviem vecākiem, joprojām mācāmies tādi būt. Man ir laimējies, ka Gioram ļoti patīk darboties ar bērniem. Pirms gadiem piecpadsmit viņš pat iztulkoja latviski slavenā krievu pedagoga Borisa Ņikitina grāmatu par svarīgāko, kas vecākiem ir jāzina, audzinot savus mazuļus. Vīrs izstudēja attīstošās spēles, pats tās izgatavoja vai iepirka un izveidoja programmu, pēc kuras mērķtiecīgi spēlējas ar bērniem, kamēr es apdarīju ikdienišķos mājas darbus – gatavoju ēst, mazgāju drēbes, uzkopu dzīvokli. Viens bez otra mēs nebūtu tie, kas esam, un mūsu bērni nebūtu tādi, kādi ir."
Beāta ar prieku stāsta par vecāko meitu Magdalēnu, kurai patlaban ir 20. Pirms četriem gadiem viņa pabeidza 9. klasi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un viena pati aizbrauca turpināt mācīties vijoļspēli uz Franciju. Šādu iespēju viņai piedāvāja pasniedzēja, ar kuru Magdalēna iepazinās mūzikas meistarklasē. Pirmos trīs gadus paralēli vijoļspēles stundām Parīzē Magdalēna bija auklīte trim bērniem un tālmācībā ar izcilību pabeidza vidusskolu latviešu valodā. Bet šogad viņa izturēja konkursu simt cilvēku lielā konkurencē un iestājās Parīzes Mūzikas akadēmijā, lai apgūtu vijoļspēles studijas. "Magdalēna jau no bērnības bija ļoti pārliecināta par savu mērķi, un no mazām dienām prata menedžēt pati savu dzīvi, tāpēc mēs ar vīru meitai uzticējāmies, kad viņai pavērās iespēja mācīties ārzemēs," paskaidro Beāta.
Geku ģimenes vecākajam dēlam Rasmusam nesen palika 19. Viņš šogad beigs Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kur mācās īpašā programmā un visus mācību priekšmetus apgūst angļu valodā. Arī meita Agnese, kurai ir 17, izturēja konkursu un iestājās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur šogad beigs 10. klasi. Paralēli mācībām Agnese spēlē flautu pūtēju orķestrī "Auseklītis", ir kaislīga hiphopa un citu laikmetīgo deju dejotāja.
Jaunākajai meitiņai Gabriēlai ir septiņi. Viņa šogad beigs 1. klasi, un, tāpat kā vecākās māsiņas, ir muzikāli apdāvināta, tāpēc sapņo par mācībām mūzikas skolā. Jaunākajam dēlam Aleksandram ir seši gadi, un viņš vēl apmeklē bērnudārzu. Aleksandram ļoti patīk likt puzles, un mamma atzīst, ka viņš savam vecumam ir ļoti pacietīgs un apbrīnojami mērķtiecīgs, ja kaut ko gribēs, darīs visu, lai to dabūtu gatavu.
"Patlaban mūsu ģimenes galvenā prioritāte ir bērnu izglītība, jo šodien viņiem paveras neierobežotas iespējas, kādu manā un vīra jaunībā nebija," atzīst Beāta. "Tagad viss ir atkarīgs tikai no tā, ko cilvēks pats var. Tāpēc mūsu mājās nekad nav bijusi runa par to, ka mācīties ir diskutējams jautājums. Tā ir pašsaprotama lieta. Mēs ar vīru ļoti priecājamies, ka pēc 6. klases beigšanas Zvejniekciema vidusskolā Rasmuss un Agnese izturēja konkursu un varēja turpināt mācības Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Manuprāt, tur ir mācībām ļoti labvēlīga atmosfēra, jo bērnus vērtē pēc tā, ko viņi paši var un ir sasnieguši. Primārais ir tas, ka tu esi gudrs skolēns un lieliski tiec galā ar mācībām. Lai arī sākumā bērniem bija ļoti grūti katru dienu izbraukāt uz Rīgu, tagad viņi veiksmīgi tiek ar to galā."
Priekšplānā no kreisās puses ir Gabriēla, Agnese un Aleksandrs. Aiz viņiem stāv mamma Beāta un tētis Giors, bet aizmugurē – vecākais dēls Rasmuss. Meita Magdalēna dzīvo un mācās Francijā./Foto: no privātā arhīva