Neatkarības deklarācija tika pieņemta darbadienas pēcpusdienā, bet agrā vakarpusē Daugavas krastmalā jau uz tautas manifestāciju pulcējās desmitiem tūkstošu cilvēku, paužot gribu turpmāk dzīvot neatkarīgā valstī.
Tie, kuriem todien bija brīvdiena, visu dienu pavadīja pie parlamenta ēkās, klausoties kā Latvijas PSR Augstākā padome atbrīvojas no trīs burtu kombinācijas – PSR (padomju sociālistiskā republika). Savukārt tie rīdzinieki, kuriem bija jāstrādā, pēc darba ar ieslēgtiem "Selgas" radioaparātiem rokās devās uz tuvāko tramvaja vai autobusa pieturu, lai dotos uz manifestāciju Daugavas krastmalā. Protams, vispārējā sajūsmā nepiedalījās okupācijas varas līdzskrējēji un pārliecinātie komunisti, bet tie bija absolūtais mazākums.
Vēsturiskajos video kadros varam redzēt, kā sajūsminātā tauta pie toreizējās Augstākās padomes ēkas sagaida deputātus, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu. Viņus visus tauta apbēra ar ziediem un pat nēsāja uz rokām. Sevišķi tika sveikts Mavriks Vulfsons, kurš toreiz pirmais oficiāli un publiski atļāvās pateikt, ka Latviju okupēja PSRS. Protams, pirms viņa to bija teikuši arī desmitiem cilvēktiesību aizstāvju un disidentu, bet tas nebija izraisījis tik lielu rezonansi. M. Vulfsonu no parlamenta ēkas līdz Daugavas krastmalai tauta vārda tiešā nozīmē aiznesa uz rokām.
Pēdējos 23 gados ir mainījušies gan paši deputāti, gan tautas noskaņojums, bet, ja nebūtu 4. maija deklarācijas, pašreiz nebūtu neatkarīgas Latvijas valsts. Portāls "Kasjauns.lv" piedāvā ielūkoties vēsturiskajos videokadros par noskaņojumu, kāds 1990. gada 4. maijā valdīja Vecrīgā:
Jau vēstīts, ka šodien Latvijā un citviet pasaulē ar dažādiem pasākumiem svin Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 23. gadadienu.
1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu, vēsta LETA.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Valsts augstākās amatpersonas šodien plkst. 12 pulcēsies uz svinīgo Saeimas sēdi. Sēdi ar uzrunu atklās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība"). Sēdē aicināti piedalīties arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, premjerministrs Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), bijušie Valsts prezidenti, Ministru kabineta locekļi, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā. Pēc Saeimas sēdes paredzēta tradicionālā kopīgā fotografēšanās pie Saeimas nama.
Vēlāk, plkst. 14, augstākās amatpersonas noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. To varēs izdarīt arī ikviens iedzīvotājs. Savukārt plkst. 15 notiks valsts apbalvojumu pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā piedalīsies arī premjerministrs. Visas dienas garumā visā Latvijā paredzēti dažādi svētku pasākumi. Šajā dienā Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi ir aicināti apmeklēt dažādus koncertus, piedalīties sporta aktivitātēs, mākslas un mūzikas plenērā, bērnu un ģimeņu izzinošās un atraktīvās nodarbēs, kā arī veidot tradicionālo "Ziedu Latviju" pie Brīvības pieminekļa.