Atklāts konflikts sākās pēc Māras bijušās audžumeitas, 16 gadus vecās Santas (rakstā minēto bērnu un pusaudžu vārdi mainīti), aizbēgšanas no mājām kopā ar savu puisi. Pamatojoties uz Santas liecībām par valdošo spriedzi ģimenē (vēlāk uzrunāti arī citi audžubērni), Viesītes novada bāriņtiesa pieņēma lēmumu atņemt Juškevičiem audžuģimenes statusu. Par šo lēmumu notiek tiesvedība, bet tikmēr no Māras ģimenes tika izņemti bērni, kuri vēlējās tur palikt.
Uzskata par īsto mammu
Trīs māsas – 12 gadus vecā Marta, 7 gadus vecā Liene un 5 gadus vecā Kristīne – ir no Krustpils novada. Pirms pieciem gadiem meitenes tika izņemtas no nelabvēlīgās ģimenes, kurā par viņām vairs nespēja parūpēties, un tika ievietotas Juškeviču audžuģimenē. Pēc Viesītes novada bāriņtiesas lēmuma par audžuģimenes statusa atņemšanu Māras ģimenei Krustpils novada bāriņtiesa, ņemot vērā tiesvedību un meiteņu vēlēšanos, pieņēma lēmumu atstāt meitenes pie Juškevičiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija to uzskatīja par nopietnu pārkāpumu un pieprasīja Krustpils novada bāriņtiesai rīkoties "bērnu vislabākajās interesēs", atrodot tiem citu ģimeni. Vecākā no māsām vērsās ar vēstuli pie Krustpils novada, Viesītes novada bāriņtiesas, Krustpils un Viesītes novada domes priekšsēdētājiem un Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces Lailas Riekstas-Riekstiņas ar lūgumu atstāt viņas Juškeviču ģimenē.
Atbalsta bāriņtiesas lēmumu
Martas cerības izrādījās veltīgas, un ierēdņi, ignorējot bērnu vēlēšanos, izņēma tos no Juškeviču ģimenes un ievietoja bērnunamā. Lēmumu pieņēma Krustpils novada bāriņtiesa, kuras trīs vadošos darbiniekus drīz vien šā gadījuma sakarā atbrīvoja no amata par to, ka tas netika izdarīts jau agrāk. Krustpils novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Kornēlija Brūniņa uzskata, ka saskaņā ar likumu šis jautājums ir jārisina gan Viesītes, gan Krustpils novada bāriņtiesām.
Savukārt Viesītes novada domes priekšsēdētājs Juris Līcis, lūgts komentēt minēto gadījumu, skaidro: "Martas vēstule tika nolasīta Viesītes novada domes sēdē, un ar to tika iepazīstināti Viesītes novada domes deputāti. Tāpat arī ar radušos situāciju tika iepazīstināti Viesītes novada domes Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas locekļi, kuri uzskata, ka, tā kā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir atbalstījusi bāriņtiesas lēmumu un vērtējusi to kā pareizu, novada domei nav pamata bāriņtiesas darbu vērtēt kā neatbilstošu likumdošanai."
Vēlas atrast jaunu audžuģimeni
Bet Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa uzsver, ka šī lieta ir komplicēta, un norāda uz likumu normām, saskaņā ar kurām Krustpils novada bāriņtiesai, lai atstātu bērnus pie Juškevičiem, vajadzēja saņemt pozitīvu Viesītes novada bāriņtiesas atzinumu, kurš netika saņemts. "Inspekcijas pārstāvji sarunājās ar meitenēm, ieguva papildu informāciju lietā un noskaidroja bērnu viedokli par izveidojušos situāciju. No sarunas secināms, ka bērnu viedoklis, iespējams, ir ietekmēts," saka L. Rieksta-Riekstiņa, komentējot Martas vēstuli. "Inspekcija līdzdarbojas šī gadījuma risināšanā, un šo bērnu liktenis mums nav vienaldzīgs. Esmu uzdevusi inspekcijas audžuģimeņu konsultantiem pēc iespējas ātrāk sameklēt meitenēm jaunu audžuģimeni," stāsta Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece.
"Marta ļoti grib pie mums atpakaļ, viņa man regulāri zvana un prasās uz mājām," stāsta Māra. "Marta ir liela un stipra, viņa tiks tam pāri, bet vistraģiskākā situācija ir ar Kristīni. Viņa ir slima, un viņai ir nepieciešama speciāla ārstēšana. Kristīnei bija panākts ievērojams progress, bet tagad ar to neviens nenodarbojas, un no pārdzīvojumiem viņas stāvoklis pasliktinās. Bet atbildīgās amatpersonas jau tas neinteresē, viņām viss ir vienalga," uzsver Māra. Viņas teikto apstiprina arī bērnunama psihologa atzinums, kurā teikts: "Audžuģimenē māsas ir jutušās labi, tikušas mīlētas un aprūpētas. Pašlaik meitenes sāpīgi pārdzīvo šķiršanos no audžuģimenes un dzīvesvietas maiņu, ko pauž tieši un atklāti. Ar nepacietību gaida to dienu, kad varēs doties atpakaļ pie audžuvecākiem."
Iebilst pret adopciju uz ārzemēm
Runājot par konflikta apstākļiem, Māra uzsver, ka lieta pret viņu ir safabricēta un iemesls ir viņas negatīvā attieksme pret bērnu adopciju uz ārzemēm. "Kategoriski nevaru piekrist, ka man bērni ir jāsagatavo adopcijai pretēji viņu gribai, kā tas nereti tiek praktizēts. Adopciju sakarā notiek daudz dīvainu lietu. Par Martas adopciju ir jau samaksāta liela nauda. Amerikas viesģimene to atklāti Martai pateica, kad viņa kategoriski atteicās piekrist adopcijai. Bet inspekcija šai ziņā neko nedara, bet pret tiem, kas par to atklāti runā, izdomā, kur piesieties, un pat fabricē lietas, kā tas ir manā gadījumā," teic M. Juškeviča.
Bijušais Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors Jānis Gulbis apstiprina, ka bērnu adopcija ir viens no netīrākajiem biznesiem, kurā klaji tiek pārkāptas visas bērnu tiesības. "Mūsu centrs bija pēdējā valsts institūcija, kura reāli iestājās pret bērnu adopciju uz ārzemēm un sniedza bezmaksas juridisko palīdzību ģimenēm, uz kuru nelaimes rēķina vēlējās iedzīvoties negodprātīgi ierēdņi," norāda J. Gulbis, piebilstot, ka M. Juškevičas gadījums no juridiskā viedokļa ir unikāls. "No vienas puses, Krustpils novada bāriņtiesas lēmumā, uz kura pamata māsas tika izņemtas no Juškeviču ģimenes, ir pareizi norādīti apstākļi par bērnu vēlmēm un uzskaitīti likuma panti, ka bērna vēlēšanās ir jāņem vērā, bet pašās beigās pilnīgi bez jebkāda pamatojuma tiek pieņemts pretējs lēmums. Tas ir juridisks nonsenss!"