"Ādaži kopumā ir ļoti tīri, bet neizbēgami pēc sniega un ziemas parādās visādi brīnumi. Līdz ar to sakopšana ir nepieciešama arī citkārt tīrās vietās. Kopumā es esmu priecīga, ka dzīvoju maz piegružotā apkārtnē," saka Marika.
Viņa atzīst, ka publiskajās talkās aktīvi iesaistījusies tikai pēdējos divus gadus, bet uzsver, ka "svarīgākais ir parādīt bērniem, ka šādās aktivitātēs ir jāpiedalās. Un kas cits, ja ne mēs paši, vecāki, varam rādīt labāko piemēru? Domāju, ka pēc šāda grūta darba bērni arī sapratīs, ka papīri nav jāmet zemē, jo agri vai vēlu pašiem būs jāsavāc. Es sapratu, ka talka ir lieliska mācībstunda, tāpēc mēs labprāt kopā ar bērniem arī atbalstām šādas akcijas," personisko pieredzi atklāj uzņēmēja.
Marika stāsta, ka talka viņai ir reizē gan piedzīvojums, gan sniedz gandarījumu par labi paveiktu darbu. "Uz jebkuru lietu var paskatīties gan kā uz pienākumu, gan izklaidi. Bet manas šī brīža sajūtas par talku ir, ka darīšu to prieka pēc. Arī cilvēki ir jāmotivē, lai viņi kaut ar pozitīvām domām atbalstītu šādas akcijas. Tā ir kopā būšana un lieliski pavadīts laiks, bet vienlaikus tiek padarīts arī liels darbs."
Marika stāsta, ka bērnībā pieredzējusi arī sestdienas talkas jeb tā saucamos subotņikus. Skolas laikā vairākas reizes gadā tika rīkotas talkas, tomēr toreiz tas vairāk bija kā pienākums. "Teica, ka jāiet, tad arī gājām. Tas viss bija mazliet kā ar piespiešanos."
Uzņēmēja atzīst, ka savas privātmājas apkārtni sakopusi jau laikus. "Es nevarēju vien sagaidīt, kad sniegs nokusīs. Šogad es tiešām ļoti, ļoti gaidīju, kad ātrāk varēs ķerties pie dārza darbiem. Mēs negaidām vienu īpašo reizi gadā, bet savu apkārtni kopjam pastāvīgi."
Lielās talkas galvenā doma ir līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt to par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē. Šai idejai pievienojas arī Marika. Viņa tic, ka kopīgiem spēkiem var panākt lielas lietas.