Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To vidū ir viena no slavenākajām audžumātēm Andželīna Džolija, kuras ģimenē aug meitene no Etiopijas un puikas no Kambodžas un Vjetnamas.

Bērnu adoptēšana arī Latvijā kļūst arvien populārāka ne vien tām ģimenēm, kas nevar tikt pie bērna, bet arī tām, kurās pārītis pašu bērnu jau aug. Lēmumu piešķirt adoptēšanas tiesības sniedz bāriņtiesa, kas aptuveni pusgadu seko ģimenes gaitām, tālāk jāaizpilda vairākas formalitātes, ārsta atzinumi, un bērns var sākt savas jaunās ģimenes gaitas. Līdzīgi notiktu gadījumos, ja bērns būtu izraudzīts kādā citā valstī. Tur vēl gaidāmi papildu izdevumi un akcepts no valsts, kurā bērns atrodas.

Līdz šim gan neviens latvietis nav pieteicies bērna adoptācijai no Kambodžas vai citas eksotiskas valsts, iespējams, ilgā procesa un lielo izmaksu dēļ, informē Labklājības ministrija (LM), "bet, ja tāda vēlme būtu, tas nav neiespējami, vien sarežģīti".

Holivudas zvaigžņu aizrautība adoptēt trešās pasaules valstu bērnus Latvijā nav paredzama arī turpmāk, jo Latvijas bērnunamos vēl vairāki tūkstoši bērnu gaida savus vecākus. Arī atbalsta sistēma, pieņemot bērnu no citas valsts, nav skaidra. Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja pastāstīja, ka darbs ar latviešu bērniem audžuģimenēs ir smags – pieņemot kādu no citām kultūrām, tas varētu būt vēl smagāks.

Iepriekš:
Komentārs: Viesģimenes – atvieglotas bērnu pārdošanas instruments adoptēšanai uz ārzemēm
Anna Suhanova: "NaProTehnoloģijas palīdz atjaunot auglību, lai varētu ieņemt bērniņu"