"Arī plašsaziņas līdzekļu slejās vai ik pārnedēļas varam lasīt, ka Latvijā vai citur kārtējo reizi ir pārspēts aukstuma, karstuma, sausuma, slapjuma vai vēl kāds cits klimata kaprīžu rekords pēdējo 80–100–120 gadu laikā. Par to, cik būtiskas vai nebūtiskas ir šīs klimata pārmaiņas, diskusijas turpinās. Laiku pa laikam laika vērotāji atzīst, ka vecie tautas ticējumi vairs pēdējos pāris desmitus gadu ir sākuši "niķoties" un nedarbojas. Laiku pa laikam nepiepildās arī "uz stingri zinātniskiem pamatiem" balstītās prognozes, liekot domāt, ka kaut kas tajā dabas mehānismā ir "sabojājies"," norāda A. Svilāns.
Tā kā daudzviet zeme nav sasalusi vai ir jau atkususi un to klāj vēl pabieza sniega sega, pieaug sniega pelējumu draudu risks zālieniem, ziemāju sējumiem, kā arī neliela auguma mūžzaļajiem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem, norāda A. Svilāns. Liekais slapjums var kaitēt rozēm un tām ziemcietēm, kas ziemu nav radušas pavadīt "dubļu vannā". Atrašanās peļķē var izraisīt gan skābekļa badu, gan pūšanu izraisošo mikroorganismu aktivizēšanos, kas abos gadījumos nozīmē sakņu bojāeju.
"Šis laiks ir gana labs, lai pavērotu, kur noteikti nevajadzētu stādīt gan vairumu dekoratīvo kokaugu, gan augļukokus, rozes un citus sausāku vietu augus. Protams, vītolam lauku sētā, iespējams, šī mitrā vieta būs vislabākā. Ja zeme trūdvielām bagāta, mitrāka vieta patiks arī upenēm. Tas gan nenozīmē, ka mitrumu mīlošos augus var ilgstoši turēt "līdz lūpai ūdenī"," piebilst speciālists.
Kad zeme vēl sasalusi, sniegs atstaro saules starus, saule parāda ne tikai savas pozitīvās īpašības, bet arī "zobus". "Saulainākās vietās šī ziema būs bijusi pasmagāka īvēm, Kanādas egles "Conica" un tai līdzīgajām šķirnēm, kam laikus dienvidu pusē nav bijis novietots kāds ēnu režģis."
A. Svilāns dārzkopjiem atgādina, ka pēdējais sniegs ir parocīgs lēni šķīstošā jeb "ilgspēlējošā" mēslojuma pakaisīšanai, ko nevar teikt par viegli šķīstošajiem minerālmēsliem, kas kopā ar sniega ūdeņiem it viegli aizplūdīs uz tuvējiem dīķiem un upēm, sekmējot to aizaugšanu. Lēni šķīstošie minerālmēsli sniegā paspēj uzsūkt ūdeni, granulas uzbriest un, sākot sairt, daļēji ieskalojas augsnē pie saknēm. To novērtēs mūžzaļie ziemas sala un saules apskādētie augi, kam šāda "vitamīnu" deva palīdzēs atkopties no bargās ziemas. "Protams, viss ir jālieto ar mēru un šis padoms nav uztverams kā rekomendācija iebērt koku vai krūmu minerālmēslos līdz pirmajiem zariem!"
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī jau saņemt telefona zvanus – ko darīt, ja izskatās, ka kāds koks vai krūms izskatās ziemu nepārdzīvojis. Kā iesaka A. Svilāns, vispirms vajadzētu nogaidīt – iespējams, ir apsaluši tikai dzinumu gali vai pēdējā gada dzinumi. "Pieredze rāda, ka krietni apsaluši dekoratīvie krūmi nereti pat jūnijā no 2–3 gadus veciem dzinumiem uzmodina snaudošos pumpurus un sāk jaunu skaistu dzīvi. Ja miza pie sakņu kakla (pie zemes) kļūst brūna un lobās nost, tas gan varētu nozīmēt, ka šim mironim vairs plāksteris nelīdzēs. Protams, ir skumji apzināties, ka visas kopšanas un ieziemošanas pūles ir beigušās ar čiku, bet... priecājieties – jums dārzā ir atbrīvojusies vieta, kur var un vajag iestādīt kaut ko jaunu un skaistu! Kas neriskē, tas nevinnē. Lai laimestiem bagāta jaunā darba sezona!"
