Nodibinājums "Dzīvnieku Drauga fonds" aizvadītajā nedēļā apbalvoja rūpīgākos kaķu koloniju kopējos no visas Latvijas. Uz pasākumu tika aicināta arī Olaines iedzīvotāja Amina Fedosejeva.
Murrājošie kaimiņi
Amina gādā par Olaines bezsaimnieku kaķiem. Viņa tos katru dienu regulāri baro, bet jaunpienācējus ved uz vietējo veterināro klīniku, kur tie tiek sterilizēti. Jau astoņus gadus klīnika esot tik pretimnākoša, ka bezsaimnieku kaķus sterilizē par pus cenu. Arī Olaines novada dome neliedzot finansiālo atbalstu. "Tagad pilsētā daudz maz ir kārtība, cenšamies visu kontrolēt, bet kopumā tas ir bezgalīgs process," piebilst Amina.
Visgrūtāk esot sadzīvot ar vietējo iedzīvotāju noraidošo attieksmi. Liela daļa iebilst pret to, ka bezsaimnieku kaķi dzīvojas pa pagrabiem, turklāt vēl tiek baroti. "Es staigāju pa daudzām svešām mājām, pa ventilācijas caurumiem ievietoju pagrabos kaķiem barību. Cilvēki taču tos kaķus redz, bet nepalīdz. Bārties visi māk, bet palīdzēt ne. Saka, lai kaķus baroju pie sevis mājās. Psiholoģiski ir grūti ikdienā visu laiku saskarties ar cilvēkiem, kuri izturas tik noraidoši. Bet dzīvniekiem taču arī ir tiesības dzīvot!"
Pa visu Olaini Amina baro 23 kaķus, un tam tiek tērētas prāvas naudas summas. Sieviete aprēķinājusi, ka bezsaimnieku kaķu barošanai mēnesī tērē aptuveni 60–70 latu. Katru dienu tiek izbarots kilograms sausās barības, plus pašas vārītās auzu pārslu putras ar zivīm.
Amina saka, ka viņa Olainē tāda nav vienīgā. Esot vēl kādi pieci seši brīvprātīgie, kurus uztrauc pagrabu kaķu liktenis. "Baro jau daudzi, bet par pārējo nerūpējas. Jo nav jau nemaz tik viegli," piebilst Amina. Ziemā kaķi dzīvojas pa daudzdzīvokļu māju pagrabiem, bet vasarā brīvprātīgie ierīko improvizētas mājiņas no mēbelēm, kuras cilvēki izmetuši un atstājuši pie atkritumu tvertnēm.
Pārrunas ar jaunajiem saimniekiem
Amina ne tikai baro un rūpējas par koloniju ierobežošanu, bet arī gādā par to, lai jaunie kaķēni, ja tādi gadījušies, dzīvi uz ielas mainītu pret īstām mājām. "Papildus tam, ka man pašai ir četri kaķi, mājās esmu izveidojusi tādu kā mini patversmi. Regulāri pa vasaru ņemu uz mājām mazos kaķēnus, kas, pa pagalmiem un pagrabiem dzīvojot, ir noplukuši un mežonīgi, labi pabaroju, nomazgāju. Kad viņi jau ir ar skaistu spalvu, labi paēduši un pieraduši pie dzīves mājās, tad ir gatavi doties pie jauniem saimniekiem."
Jaunus saimniekus Amina meklē, ievietojot sludinājumus internetā. Amina atzīst, ka ar potenciālajiem saimniekiem veic pārrunas, lai pārliecinātos, ka cilvēks tiešām ir gatavs uzņemties atbildību par jaunu mājinieku. "Ļoti mīlu dzīvniekus un par viņiem ļoti pārdzīvoju, tāpēc gribu būt simtprocentīgi droša, ka nododu tos labās rokās."
Daudzu gadu garumā Amina atradusi mājas jau vairāk nekā 100 kaķiem. Amina atzīst, ka Olainē pastāv problēma, kas aktuāla vairumam kaķu koloniju, – iedzīvotāji sūdzas, ka kaķu barošanas vietas pagrabos nav piemērotas, tomēr šajā ziņā alternatīvu viņa neredz.
Reiz ir bijis gadījums, kad mājas iedzīvotāji uzrakstījuši sūdzību domei par kaķu barošanu pagrabā. "Cilvēki saka, lai barojam kaķus vietās, kur tas netraucē iedzīvotājiem un nav redzams, – mežā. Tāda ir attieksme. Bet tas nav tik vienkārši. Reiz bija ierosinājums būvēt pilsētā septiņas kaķu mājas – dažādās vietās, un tad jau kaķi sapulcētos. Bet tāda nav kaķu daba. Viņi pat neiet no viena mājas gala uz otru."
Kaķus mīl arī citos novados
Kaķu kolonijas ir arī citu Pierīgas pašvaldību rūpests. Dzīvnieku patversme "Mežavairogi" Ķekavas novadā apkalpo lielu daļu Pierīgas, tāpēc saimniece Danuta Priede zina raksturot kopējo situāciju: "Var redzēt, ka progress ir. Pierīgā ir daudz kaķu koloniju, kas tiek sterilizētas un kur tiešām viss ir kārtībā. Piemēram, Salaspilī mērķtiecīgi kaķi tiek sterilizēti un kaķu kolonijas tiek veidotas, nevis izķertas un iznīdētas. Kopēji zina, kas notiek ar viņu kaķiem, un, līdzko uzrodas kāds jauns, ir zvans policijai, kaķis tiek noķerts un sterilizēts. Savukārt tajos novados, kur lietas labā nekas netiek darīts, problēma samilzt. Tas, protams, ir naudas un finansējuma jautājums. Cik iedzīvotāji ir gatavi informēt pašvaldību par šīm situācijām, pieprasot atbildīgu rīcību, tik arī pašvaldības dara."
D. Priede novērojusi, ka bezsaimnieku kaķu sadzīvošana ar iedzīvotājiem ir atkarīga no kaķu kopējiem. "Ja kaķu koloniju aprūpētāji saprot, ka ir arī cilvēki, kam tas var nepatikt, un viņi nebaro kaķus tiešā trepju telpu tuvumā, tad nekādu problēmu nav. Problēmas sākas tad, kad vasarā +30 grādos pie trepju telpas stāv pusapēstas zivju asakas, kas smird un pievilina mušas. Kad runči un kaķenes ziemā vēsā laikā lien trepju telpās sildīties, piečurā un piekakā paklājiņus. Mēs, protams, saprotam, ka kaķim negribas salt, tomēr arī iedzīvotajiem ir tiesības dzīvot netraucēti. Tāpēc tiem kopējiem, kas ir ierīkojuši mājiņas un kas kopj kaķus netālu no mājām, ir krietni mazāk konfliktu."
