Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šogad, 29. martā, Krusta ceļš notiks Rīgas, Madonas, Liepājas, Krāslavas, Ludzas, Valmieras, Ventspils, Daugavpils, Aglonas, Olaines, Dobeles, Saldus, Talsu, Kandavas, Cesvaines, Pāvilostas, Bēnes, Auces, Līvbērzes, Baltinavas, Raipoles un citās Latvijas vietās, informē Latvijas Romas katoļu Baznīcas informācijas centrs.

Septīto gadu ekumenisks Krusta ceļš norisināsies Vecrīgas ielās. Uz to ik gadus pulcējas vairāki tūkstoši dažādu tautību un konfesiju cilvēku. Šogad tajā īpaši tiks akcentēta piedošanas tēma, kas ir svarīgs solis ceļā uz izlīgumu starp tautām un personām. Ekumeniskais Krusta ceļš pa Vecrīgas ielām sāksies ar arhibīskapa uzrunu plkst. 12 pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles. Tā dalībnieki, izdzīvojot Krusta ceļa stacijas, apstāsies dažādās Vecrīgas vietās, kur notiks profesionālu aktieru iestudēti uzvedumi, apceres, kā arī priesteru un mācītāju vadītas meditācijas, kas ļaus vēl vairāk iedziļināties Kristus ciešanu noslēpumā.

Uzvedumus šī gada gājienam iestudē aktrise un jaunā režisore Inga Tropa. Tajos piedalīsies aktieri Kaspars Znotiņš, Zane Jančevska, Kaspars Aniņš, Ieva Aniņa, Januss Johansons u. c. Krusta ceļa noslēgums plānots aptuveni plkst. 14.30 pie Rīgas Doma baznīcas, kur Krusta ceļa dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Interesenti aicināti pulcēties pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles jau no plkst. 11.30, jo pusstundu pirms gājiena sākuma ieliņā starp baznīcu un Saeimas ēku būs muzikāli priekšnesumi un dažādi garīgi lasījumi, kas palīdzēs noskaņot sirdi Krusta ceļam.

Citās pilsētās Krusta ceļš sāksies atšķirīgos laikos. Dobelē Krusta ceļš sākās jau plkst. 9.30, Daugavpilī – plkst. 10, Cesvainē, Siguldā, Līvbērzē notiks plkst. 11, Bēnē un Kandavā – plkst. 12, Gulbenē, Aucē, Baltinavā – plkst. 13, Madonā, Pāvilostā – plkst. 15, Talsos – plkst. 16, Ventspilī – plkst. 17, Talsos, Liepājā, Krāslavā, Ludzā, Raipolē, Šķilbēnos – plkst. 18, Saldū un Aglonas sakrālajā laukumā – plkst. 19. Visvēlāk Krusta ceļš pilsētas ielās sāksies Olainē, kur tas notiks jau sešpadsmito reizi. Pirmo reiz Olaines katoļu draudzes locekļi Krusta ceļā ārpus baznīcas devās 1997. gada 28. martā, draudzes prāvesta kapucīnu tēva Mareka Pašuta rosināti.

Jēdziens "Krusta ceļš" – Via Crucis – nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija Viņam piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā Jeruzalemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs Svētais Leonards, kurš, pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma, 1750. gadā, kas tika svinēts kā Svētais Gads, sāka Lielās piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā. Tagad tā jau ir kļuvusi par tradīciju, ko turpina katrs pāvests.

Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana. Tas ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas Katoļu Baznīcā un arvien plašāku ievērību gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas – stacijas, kam pateicoties radies arī senais Krusta ceļa apzīmējums – krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis). Īpaši aktuāls Krusta ceļš kļūst Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli dodas Krusta ciešanu atceres ceļā, izmantojot sagatavotas meditācijas apceres vietām vai Jēzus ciešanas apdomājot saviem vārdiem.