21. martā Latvijas valsts kopš savas neatkarības atjaunošanas bija pastāvējusi tieši 21 gadu un septiņus mēnešus. Lielās jubilejas brīdis bija svinams pēc pulksten 13. 1991. gada 21. augusta agrā pēcpusdienā – PSRS notikušā augusta puča laikā, kad Doma laukumā atradās četri padomju armijas bruņutransportieri, – toreizējais parlaments, Latvijas Republikas Augstākā Padome, pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu un tika atcelts 1990. gada 4. maijā noteiktais pārejas periods Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto.
Laika posmā starp Latvijas valsts dibināšanu, 1918. gada 18. novembri, un 1940. gada 17. jūniju, dienu, kad Latviju okupēja padomju karaspēks, bija pagājušas 7883 dienas. No valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā līdz 20. martam bija pagājis identisks periods.
Līdz ar to 21. martā mēs esam pārkāpuši zīmīgu robežšķirtni. Par godu šai dienai no Rātslaukuma uz Brīvības pieminekli devās Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona Godasardzes rota un Nacionālo bruņoto spēku orķestris, pulksten 14 pie Brīvības pieminekļa notika svinīgā goda sardzes maiņa un aizsardzības ministra Arta Pabrika uzruna.
Aizsardzības ministrs A. Pabriks uzsvēra, ka "21. marts ir Latvijas Brīvības diena, kad ikvienam iedzīvotājam ir iemesls izjust īpašu prieku, ko sniedz brīvība – pulcēšanās un biedrošanās brīvība, pārvietošanās brīvība, domu, pārliecības, izteiksmes un ticības brīvība".
"Šajā dienā priecāsimies par to, ka paši varam lemt savas valsts likteni un to nedara svešas varas, tāpēc aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievienoties svinīgajam pasākumam un kaut uz mirki novērtēt to lielo iespēju, ko esam izcīnījuši," sacījis ministrs.