"Latvijas nācija ir briesmās! Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama, lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskata, ka mērķis attaisno jebkurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā "elite" ir līdzīga huntai.
Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana. Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai "politiski", bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas, valstiskas un tiesiskas valsts normai, no kuras mums pat pēdas zudušas. Aizvien vairāk Latvijas cilvēku nespēj saredzēt varā nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai. Politiskā krīze atbalsojas visās kultūras izpausmēs, un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai.
Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne Valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji.
Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku. Jāatjauno demokrātijas atliekas, kuras vēl bija – tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu. Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus neatkarīgi no tā atrašanās vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā.
Parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā.
Pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma likumu ierosināšanai.
Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja "Hartu 77". Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma "Hartas 77" ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu "Baltijas memorands".
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā."
Visiem, kuri vēlas parakstīties par iniciatīvu vai iesaistīties tajā, aicināti rakstīt elektroniski uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Rezultāti par iniciatīvas attīstības gaitu tiks regulāri apkopoti un par to vēstīts presē.
Igauņu iniciatīvas "Harta 12" oficiālā interneta vietne
Mediji Igaunijā:
"Harta 12": igauņu elite dumpojas pret politisko stagnāciju
"Harta 13": pozitīvo ideju harta
Latvijā:
Igaunijā – Tautas Saeima
Iepriekš:
Igaunijā darbu sākusi Tautas saeima
Igauņu inteliģences iniciatīva "Harta 12" – ko mēs no tās varam mācīties