Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Pierīgā gada sākumā mitinājās 368 179 cilvēki, bet pēc 12 mēnešiem šis skaitlis bija nedaudz sarucis par 673 cilvēkiem un bija 367 506. Tas nozīmē, ka gada laikā no Pierīgas pārcēlušies vai miruši vairāk cilvēku, nekā dzimuši un pārvākušies uz dzīvi kādā no novadiem ap galvaspilsētu.
Dati gan nav iepriecinoši arī citviet Latvijā. Salīdzinoši, piemēram, Vidzemes reģionā pērn janvārī dzīvoja 208 129 cilvēki, bet pēc 12 mēnešiem to skaits saruka līdz 206 523. Bēdīgāka situācija bija Latgalē, jo gada pirmajā mēnesī šajā Latvijas novadā mitinājās 298 487 iedzīvotāji, bet pēc nepilna gada – 295 615.
Lai gan par pēdējiem četriem mēnešiem statistika vēl nav apkopota, ir redzams, ka no janvāra līdz septembrim Pierīgas reģionos noslēgta 1541 laulība; šajā laikā dzimuši 2999 mazuļi, bet aizsaulē aizgājuši 3276 cilvēki. Tas nozīmē, ka Pierīgā iedzīvotāju dabiskais pieaugums joprojām ir ar mīnusa zīmi, proti, –277.
Salīdzinot ar 2011. gadu, situācija gan ir nedaudz uzlabojusies, jo šajā periodā Pierīgā piedzima 2216 bērni, bet nomira – 4333 cilvēki. No tiem 2103 bija vīrieši, bet atlikušās – sievietes. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas veikto pētījumu par mūsu valsti, joprojām lielākā daļa cilvēku mirst no kardiovaskulārajām (sirds un asinsvadu) slimībām, otrajā vietā atstājot dažāda veida audzējus, kas ir atšķirīgi katram dzimumam.
Pasaules Veselības organizācijas ziņojums par veselības aprūpi Latvijā angļu valodā apskatāms šeit.