I. Šteinerte savā 37 gadu ilgajā karjerā piespriedusi dažus mūža ieslodzījumus un arī vienu nāvessodu, kas, varām mainoties, palicis neizpildīts.
Maniakam, kurš nogalinājis nevainīgus cilvēkus
Pēc tiesneses domām, šāds sods būtu nepieciešams, piemēram, maniakam, kurš nogalinājis nevainīgus cilvēkus, atzīts par neārstējami slimu un kura vaina ir simtprocentīgi pierādīta. Kā piemēru tiesnese minēja deviņdesmitajos gados Krievijā notiesāto sērijveida slepkavu Andreju Čikatilo, kurš bija izdzēsis vairāk nekā 50 jaunu cilvēku dzīvības.
I. Šteinerte uzskata, ka, diskutējot par nāves soda nepieciešamību, ikvienam Eiropas varas iestāžu pārstāvim vajadzētu padomāt, vai viņa paša tuvinieki nevar kļūt par upuriem, ja sērijveida slepkava, neizcietis mūža ieslodzījumu, atgriezīsies brīvībā un turpinās nogalināt.
I. Šteinerte piekrīt, ka pastāv alternatīva – nepieļaut pirmstermiņa atbrīvošanu uz mūžu ieslodzītajiem, taču jebkurā brīdī var mainīties valsts iekārta un likumi, kas šādiem notiesātajiem atkal dos tiesības uz pirmstermiņa atbrīvošanu.
"Mēdz teikt, ka par šādiem noziegumiem Dievs sodīs. Bet varbūt Dievs soda ar cilvēka rokām?" sprieda tiesnese. "Protams, ja tiek atklāti medikamenti, kas var izārstēt slimos noziedzniekus, tad bez vārda runas nāvessodu nevajag atjaunot."
Bargi un maigi sodi
Komentējot Latvijas sodu sistēmu kopumā, pieredzējusī tiesnese norādīja, ka sodi, no vienas puses, ir bargi, no otras – maigi. Viņa pieturas pie uzskata, ka apsūdzētajam var "dot" vieglāku sodu, ja noziegums pastrādāts pirmoreiz vai tiesas priekšā stājies jauns cilvēks, kurš nav tendēts uz noziedzību. Izņēmumi, protams, ir gadījumi, kad pastrādāts smags noziegums.
Bijusī tiesnese novērojusi, ka pēdējā laikā smagākus sodus saņem apsūdzētie, kuri izdarījuši mantiskus noziegumus, taču viņa uzskata, ka bargāk jāsoda par tīšiem noziegumiem pret personas veselību un dzīvību, jo to sekas mēdz būt neatgriezeniskas. I. Šteinerte atceras vairākas šādas lietas. Piemēram, vienā no tām puisim uz ielas uzbrukuši huligāni, viņš kritis, atsities pret ietves apmali un trieciena rezultātā kļuvis par nekustīgu invalīdu.
Par korupcijas noziegumiem likumā paredzētie sodi patlaban ir adekvāti, jo pastāv alternatīva – notiesāt nosacīti, taču korupcijas mazināšanā sodiem jāiet roku rokā ar profesionālu un godīgu kadru izvēli valsts struktūrās, uzskata I. Šteinerte. Tiesnese arī novērojusi, ka partijas bieži cīnās par savu pārstāvju "bīdīšanu" amatos, līdz ar to pastāv risks, ka pie teikšanas nonāk negodīgi cilvēki, kas savu karjeru noslēdz uz apsūdzēto sola.
Cietumi neveicina godīgu cilvēku veidošanos
I. Šteinerte uzskata, ka pašreizējās Latvijas cietumu sistēmas apstākļos nonākšana ieslodzījuma vietā uz cilvēku diez cik labu iespaidu neatstāj, jo viņam jāizcieš sods kopā ar lielu skaitu citu notiesāto.
"Man tiesas zālē ir bijuši jauni cilvēki, kuri uzskata, ka cietums ir varonība – viņam autoritāte ir sēdošais. Tāpēc nevajadzētu vienā kamerā daudzus cilvēkus likt kopā. Normālā sistēmā kamerā jāatrodas tikai pāris ieslodzītajiem, kuriem piedevām jābūt pieejamam psihologam," uzsvēra tiesnese.
Jau ziņots, ka I. Šteinerte sasniegusi likumā noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu un savu amatu pagājušajā nedēļā atstāja.