Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iniciatīvas autors Aleksandrs Grunte suņu turēšanu pie ķēdes uzskata par cietsirdīgu, tāpēc mudinājis papildināt Ministru kabineta noteikumus "Par suņu un kaķu turēšanu" ar pantu, kas to aizliedz. I. Džonsone atzīst, ka ķēde nav labākais liktenis sunim. "Tomēr to var salīdzināt ar situāciju, ja pēkšņi likumdošanas līmenī rosinātu visiem aizliegt turēt dzīvoklī suņus, kas nav iemācīti nokārtoties kastītē."

Stopiņu novada dzīvnieku patversmē "Ulubele" pie ķēdes tiek turēti aptuveni 15 no 150 patversmē mītošajiem suņiem. Tie esot spilgtākie indivīdi, kuri nevar sadzīvot ar citiem suņiem, lec pāri voljēram vai izrokas tam pa apakšu. "Daudziem saimniekiem mājās ir līdzīga situācija, un ķēde ir alternatīvs variants, kā turēt suni ārā. Suns ir ļoti sabiedrisks dzīvnieks, un viņam vislabāk patīk būt cilvēkos, tāpēc atrašanās pie ķēdes durvju priekšā nebūt nav sliktāks variants, par būšanu ieslodzītam mazā voljēriņā dārza galā."

I. Džonsone uzskata, ka pašlaik par suņu turēšanu pie ķēdes varētu runāt plašsaziņas līdzekļos sabiedrības izglītošanas līmenī, taču, lai mainītu likumdošanu, ir jāsakārto esošā sistēma. "Jau gadiem iestājamies, lai saimniekiem būtu totāla atbildība par dzīvnieku, lai visi suņi obligāti tiktu identificēti un piereģistrēti valsts datubāzē un katram dzīvniekam būtu mikročips, pēc kā suni varētu identificēt. Nepieciešams ieviest arī bargus sodus par saimnieku bezatbildību."

Savukārt kinoloģiskā kluba "Reto" prezidents Valters Kaže pauda, ka viennozīmīgi atbalsta iniciatīvu: "Dzīvniekiem jānodrošina apstākļi atbilstoši labturības normām, un turēšana pie ķēdes tām nu nekādi neatbilst." Tomēr viņš izsaka nožēlu, ka cilvēki paši to nesaprot, tāpēc ir jāķeras pie pēdējā līdzekļa – iestrādāt izmaiņas likumā. "Šaubos, vai likumam vajadzētu kļūt par normu kopumu, kurā atrunāts katrs specifiskais gadījums."

Ar cietsirdīgiem gadījumiem, kad suņi sliktos apstākļos turēti pie ķēdes, jāsastopas arī Pierīgā, un satraukti zvani par cietsirdību pret suņiem kinoloģiskā kluba darbiniekiem jāuzklausa itin bieži. "Mums par to ziņo iedzīvotāji, kas ievērojuši pārkāpumus. Arī suņu audzētāji, kas painteresējušies, kā viņu izaudzinātajam kucēnam klājas pie jaunajiem saimniekiem."

Savukārt, vaicāts, ko darīt saimniekiem, kuru suņi regulāri pamet mājas teritoriju vai apdraud citus, V. Kaže uzsver, ka dzīvnieks bez attiecīgas apmācības nevar uzņemties atbildību par savu rīcību. "Saimnieka pienākums ir nodrošināt, lai suns būtu pietiekami nodarbināts, zinātu, kas ir viņa teritorija, ko drīkst un ko nedrīkst. Tas ir atkarīgs tikai no saimnieka un audzināšanas," pārliecināts kinoloģiskā kluba prezidents.