Noskaņa meža vidū bija īpaša, tomēr vienlaikus nepameta sajūta, ka par Latvijas brīvību kritušie karavīri dus nepelnītā aizmirstībā.
"Tas bija pērn rudenī, kad mēs – vairāki nacionāli domājoši ķekavieši – atzīmējām Lāčplēša dienu Ķekavas novadā, apmeklējot Butleru Brāļu kapus. Noteikti daudzi ķekavieši par tiem ir dzirdējuši, daži arī noteikti zina, ka "kaut kur tur Plakanciema virzienā mežā ir, bet kur gan īsti?"" stāsta ķekaviete Ieva Stefensena.
"Interese par Butleru Brāļu kapiem mums bija jau pērn pavasarī, kad tos meklējām, lai izvērtētu, vai pieteikt šo vietu Latvijas Lielajai talkai. Ivars Līdaka no Ziedoņa vairākkārt bija tur bijis, taču ceļu tobrīd atrast neizdevās. Arī tuvākajā apkārtnē dzīvojošie cilvēki par šiem Brāļu kapiem nebija neko dzirdējuši. Vērsāmies Kultūras aģentūras TIC, bet arī tur, izņemot mazu krustiņu kartē, nekādu papildu informāciju sniegt nespēja. Skumji."
"Pienāca rudens, un kurš gan vēl datums būtu piemērotāks Latviešu strēlnieku godināšanai kā 11. novembris – Lāčplēša diena?! Tā arī nolēmām: lai vai kas – atzīmēsim Lāčplēša dienu, apmeklējot Butleru Brāļu kapus, iedegsim svecītes par viņu atdotajām dzīvībām Latvijas brīvības vārdā."
Šoreiz ceļa izzināšanā palīdzība lūgta ķekavietim Gunāram Karpenskim. Toreiz Gunārs ievēroja, ka galvenajam piemineklim kapu pieminekļa ansamblī ir bojāts dzelzs krusts – no četriem lauztiem stariem pie krusta bija atlicis tikai viens. Gunāram negribējās to tā atstāt, tādēļ viņš sazinājās ar Brāļu kapu komitejas darbiniekiem, lai informētu par pieminekļa stāvokli. Pārrunājot pieminekļa remontam piemērotāko metodi, Gunārs saņēma Brāļu kapu komitejas atļauju pašrocīgi veikt krusta atjaunošanu, ko viņš pats par saviem līdzekļiem kopā ar draugu Jāni arī paveica.
"Ar savu krietno rīcību Gunārs daudz neplātījās. Viņaprāt, tas bija viens no darbiem, kas vienkārši bija jāpaveic – aiz cieņas pret kritušajiem strēlniekiem un Latvijas vēsturi. Cik gan maz vajag, lai darītu lielas lietas! Ne jau pašvaldības ierobežotie budžeta līdzekļi vai pārlieku lielā izmaksu tāme aptur labas idejas. Bieži vien tā ir vienaldzība un sirds klātbūtnes trūkums," nosaka I. Stefensena.
Lai citiem būtu vieglāk atrodams ceļš uz Butleru Brāļu kapiem, Anna Grāvīte-Taukule no Krustkalniem sagatavoja informāciju un, palīdzot arī savas ģimenes jaunajai paaudzei, uzstādīja ceļa norādi uz šo piemiņas vietu. Patiesībā šādas norādes ir nepieciešamas vairākas. Tāpat ir nepieciešams arī ceļš, pa kuru nokļūt līdz mežā esošajiem Butleru Brāļu kapiem. Pašreizējais ceļš līdzinās orientēšanās sportam mežā – pēc saules un uz labu laimi.
Butleru Brāļu kapos atdusas 1916. gadā 6. Tukuma un 7. Bauskas Latviešu strēlnieku pulku 250 kritušie karavīri. Uzraksts uz centrālā kapakmens vēsta: "Daudz paaudzes še attecēs un jūsu darbus pieminēs."
