17.02.2013 14:28

Pierīgas mākslinieki: Izdienas pensijas vecumu nedrīkst paaugstināt

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
“Kas tad būs tā kompensācija, ja ne savlaicīga izdienas pensija?” par kultūras darbinieku nerožaino nākotni sašutusi Baltezerā dzīvojošā Dailes teātra aktrise Ilze Vazdika. “Kas tad būs tā kompensācija, ja ne savlaicīga izdienas pensija?” par kultūras darbinieku nerožaino nākotni sašutusi Baltezerā dzīvojošā Dailes teātra aktrise Ilze Vazdika. Krišjānis Grantiņš

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi reformas esošajā izdienas pensiju sistēmā. Galvenās iecerētās izmaiņas saistītas ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – tās satraukušas kultūras nozares darbiniekus.

Balerīna ar kruķiem

Ministrija paredzējusi pakāpeniski celt izdienas pensiju pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem, sākot no 2016. gada. LM norādījusi, ka esošā sistēma neļauj pilnībā izmantot darbaspēka potenciālu, kā arī valsts sektors atsevišķās nozarēs zaudē profesionālus darbiniekus. Aptaujātie kultūras nozares pārstāvji Pierīgā visi kā viens pauž sašutumu par ministrijas iniciatīvu.

Baltezerā dzīvojošā Dailes teātra aktrise Ilze Vazdika reizē saņem gan pensiju, gan piepelnās teātrī. Viņa uzskata, ka izdienas pensionēšanās vecuma paaugstinājums ir pilnībā noraidāma un nepamatota ideja. "Kāpēc jāizdomā šādas muļķības? Cilvēki vecumā paliek par kropļiem jau tādēļ vien, ka ir dejojuši. Balerīnai pēc 60 gadiem kruķi būs jāņem. Es pazīstu daudzas balerīnas un redzu, kas ar viņām notiek. Kas tad būs tā kompensācija, ja ne savlaicīga izdienas pensija? Līdzīgā situācijā ir aktieri," sašutusi aktrise.

Ministrija nezina, kāda ir realitāte
Jānis Ozols, Babītes jauniešu kora "Maska" un Garkalnes jauniešu kora "Pa saulei" diriģents, LM ierosinājumu vērtē nosodoši, jo īpaši jautājumā par balerīnām. Viņaprāt, darba mūžs vistiešākajā veidā ir saistīts ar cilvēka fizisko stāvokli. Gan balerīnas, gan dziedātāja instruments ir viņš pats. Un tas nevar kalpot mūžīgi. Tajā brīdī, kad tiek atņemta iespēja doties pelnītā pensijā, mākslinieks principā tiek izmests parastajā darba tirgū, kur viņš, protams, nevar būt konkurētspējīgs: "Tas ir pilnīgi ačgārni un tā nedrīkst darīt. Tas ir pavisam citādāk, nekā parasta nodarbošanās un normāls pensionēšanās vecums. Tāpēc tas arī jāuztver citādāk. Nu kur jūs esat redzējuši 38 gadus vecu baletdejotāju, dejojot solo? Varbūt kāds rets gadījums ir, bet tāpat – vai tad ir prieks uz tādu skatīties? Arī sportisti beidz savu karjeru laikus, jo 40 gadu vecumā viņi jau vairs nevar sasniegt augstus rezultātus. Kultūras ministrijai un kultūras cilvēkiem ir jāpārliecina attiecīgie cilvēki, kuri varbūt kultūras jautājumos tik labi neorientējas. Ministrijā varbūt nav tik kulturāli cilvēki, un viņi vienkārši nezina, kāda ir reālā dzīve."


Darba gaitas no septiņu gadu vecuma
Noraidoši pret jauno LM ieceri izturas arī Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns. Viņš uzsver, ka mākslas profesijas pārstāvjiem, piemēram, mūziķiem, jāmācās un jāpapildina savas zināšanas visu mūžu. "Mūziķa darba stāžs sākas nevis 19 vai 23 gadu vecumā, kad pabeigtas studijas augstskolā, bet jau no septiņu gadu vecuma. Ja nostrādāti 25 gadi, tad reāli tie jau var būt 40. Runājot par pūtējiem – viņiem nepieciešami veseli zobi, lūpas, mute. 60 gadu vecumā viņi vairs nevar turēt tādu slodzi un arī veselības stāvoklis to neļauj. Vijolniekam no lielas spēlēšanas pirkstos ar laiku var parādīties kādas deformācijas. Šo mākslas profesiju pārstāvji ir īpaši apveltīti un talantīgi cilvēki."

Baletdejotājas darbu Dainis salīdzina ar aktīvo sportu un uzsver, ka profesionāli sportisti savu karjeru beidz vidēji 33 gadu vecumā. "Ir daži, kas noturas ilgāk, kā, piemēram, Sandis Ozoliņš, bet, ja baletdejotājai līdz 50 gadiem sevi jāuztur izcilā fiziskā formā, tas praktiski ir neiespējami. Zinu balerīnas, kurām pāri 50, un viņas jau pārvietojas ar spieķa palīdzību," saka Dainis.

Ko nozīmē būt aktrises vīram
Opermūzikas svētku rīkotāja sieva ir aktrise Lolita Cauka. Dainis ļoti labi zina, ko nozīmē aktiera ikdiena un ko nozīmē būt aktiera dzīvesbiedram. "Viņiem ir ļoti liela slodze. Tās nav tikai divas trīs stundas dienā, kad skatītājs aktieri redz uz skatuves. Nav ne brīvu vakaru, ne sestdienu un svētdienu, jo visu laiku ir vai nu mēģinājumi, vai izrādes. Ikdiena ir pietiekami sūra, un no tā cieš arī ģimene. Piemēram, Ausma Kantāne teica: "Es jau nevarēju būt nekāda normālā sieva savam vīram un kopā brīvdienās atpūsties, jo visu laiku bija izrādes." Es jūtu to pašu. Ar ģimeni kopā nesanāk nekur aiziet, aizbraukt, vienīgais varbūt atvaļinājumā. Daudzi aktieri upurē savu personīgo dzīvi par labu mākslai. Ja sievai vakarā ir izrāde, tad viņa visu dienu jau ir uzvilkta, koncentrējas, bet vakarā nevar tikt vaļā no lomas, nevar iemigt."