Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Meteorologs un sinoptiķis Toms Bricis šo mītu apgāž, skaidrojot, ka Latvijā par ledu nekur un nekad nevar būt drošs. To apliecina arī Baldones Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Baldones daļas pārstāvis Ivars Driksna.

Iztiek bez ledus kontroles
T. Bricis skaidro, ka nekad nevar būt drošs par to, ka ledus ir pietekami biezs un izturīgs. "Piemēram, Igaunijā dažās vietās un bargās ziemās arī starp salām Baltijas jūrā dienesti regulāri veic uzraudzību. Regulāri tiek sniegta informācija pašvaldībām, kas savukārt informē iedzīvotājus. Piemēram, Igaunijā, Vīlandē, uz ezera ir uztaisīta pilsētas slidotava, bet ziemā starp salām tiek atvērti ledus ceļi, lai nebūtu jāizmanto prāmji. Latvijā tā ir problēma. Neviens nevienā vietā ledus biezumu neuzrauga un nekontrolē. 

Zināmā mērā atbildīgākais par to ir ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Vienīgais, ko viņi var darīt, ir izsūtīt preses relīzes par drošību uz ledus, pieliekot klāt statistiku par ielūzušajiem un bļitkotājiem. Es pieļauju, ka laukos cilvēki saviem piemājas ezeriem pēc ikgadējiem novērojumiem ir iemācījušies noteikt, kad ledus ir un kad nav drošs. Bet tā vienkārši cilvēki, ejot pāri Daugavai, nevar zināt, kādi ir apstākļi. Īpaši, kad ledus ir apsnidzis," situāciju skaidro meteorologs.


15 centimetri – tikai uz papīra
Cilvēkiem bieži maldīgi šķiet, ka stabils sals ir garants drošam un biezam ledum. Bet patiesība ir cita. "Ja ir stiprs sals, izveidojas 15–20 centimetru bieza ledus kārta, kas ir pietiekami droša. Kad sals mazinās un gaisa temperatūra pietuvojas mīnus diviem trim grādiem, tad ledus sāk kust no apakšas, jo ūdens temperatūra ir no 0,5 līdz 2 grādiem plusā. Tāpēc var būt situācijas, ka atkusnis vēl nav bijis, bet ledus jau kļuvis krietni plānāks un bīstamāks."

T. Bricis skaidro, ka ledus uz upēm ir visbīstamākais, jo veidojas izskalojumi un starp ledus kārtām var būt arī gaisa spraugas. Mazliet drošāk esot uz ezeriem. Ledum jābūt vismaz 15 centimetrus biezam, lai to atzītu par drošu. "Bet arī to nevar teikt viennozīmīgi. Piemēram, pavasarī ledus ir daudz nedrošāks nekā rudenī, kad tikko sasalis. Ja ledus ir sasalis ilgstoši, tad, mainoties gaisa temperatūrai, mainās arī tā struktūra, un tas var kļūt trauslāks. 15 centimetri vienkārši ir pieņemti par standartu.

Galvassāpes sagādā makšķernieki un rallisti
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Baldones daļas komandiera pienākumu izpildītājs I. Driksna stāsta, ka sezona pagaidām rit mierīgi, jo ledus ir salīdzinoši biezs. Rudens pusē, kad ledus tik tikko parādījies, glābējiem nācās steigties palīgā upes ledū ielūzušam alnim. Diemžēl dzīvnieku neizdevās glābt un tas gāja bojā.

I. Driksna atzīst, ka lielākās galvassāpes, kas saistītas ar drošību uz ledus, sagādā tieši zemledus makšķernieki. Neliela daļa ir arī tādu pārgalvnieku, kas pa ledu braukā ar mašīnām. Ivars atceras gadījumu, kad pirms pāris gadiem jauniešu bariņš uzbrauca uz aizsaluša ezera, taču ledus pie krasta izrādījās pietiekami plāns un neizturēja mašīnas svaru. Toreiz veiksme bija sabiedrotā un pārgalvniekus izdevās glābt. Tomēr I. Driksna lieku reizi atgādina – labāk uz ledus vispār nekāpt, jo nekad nevar būt 100 % drošs par tā izturību. Ja gribas slēpot – to tikpat labi var darīt arī pa mežu vai lauku, bet, ja bērniem gribas slidot, tad tas noteikti jādara pieaugušo uzraudzībā.