Kopš novadu reformas un Rīgas rajona padomes slēgšanas seniori visbiežāk RAPA aktivitātes apmaksā paši no savas kabatas vai arī paļaujas uz dažu novadu mēru labvēlību. Aija Kušķe, kurai aiz muguras ir simtgalvains Pierīgas pensionāru pulks, 20 gadu laikā ne tikai daudzus vienaudžus atrāvusi no vingrošanas ar televizora pulti, bet arī aicinājusi iedziļināties pensiju sistēmas, veselības nozares jautājumos, organizējusi tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai senioru pulks par aktuālāko uzzinātu no pirmavota.
Apvienībai iesoļojot trešajā gadu desmitā, A. Kušķei ir gandarījums, ka tā kļuvusi par unikālu piemēru visā Latvijā – nekur pensionāru apvienība nav tik spēcīga kā Pierīgā. Ar to izskaidrojama arī tās biedru darbošanās Latvijas pensionāru federācijas (LPF) valdē. "Ceļanaudas uz semināriem un lekcijām maksājam no pašu pensijas, bet tik un tā interese ir, cilvēkiem to vajag," vērtē A. Kušķe. Apvienības vadītāja ir gandarīta, ka Pierīgā senioru amatierkolektīvu nu ir tik daudz, ka visi vairs nevar iekļauties apvienības tradicionālajos koncertos. 9. februārī A. Kušķe svinēja 75. dzīves jubileju.
"Varam tikai lūgt valdību nākt pie prāta"
Siguldas pensionāru virsgans Alfons Jumiķis atzīst – kad Rīgas rajons vēl nebija saskaldīts novados, satikties un pārspriest līdzīgās problēmas vecākajai paaudzei bija gluži dabiski – kā apspriesties kaimiņu vidū. "Tomēr arī pēc reformas A. Kušķes spēkos bijis saturēt mūs kopā. Pateicoties viņai, pensionāri ir informēti par mums aktuālāko – no novada līdz Eiropai,"A. Jumiķis rezumē to, ko pēcāk ar lielu pārliecību RAA paudīs katrs uzrunātais RAPA biedrs. "Kopā mūsu balss ir skaļāka, un satiekoties varam arī nomierināt cits citu, jo visi esam līdzīgi."
Siguldiešus satrauc mazo pensiju līdz 150 vai 200 latu saņēmēju iztikšana. "Šie cilvēki ir nonākuši strupceļā. Par to bieži diskutējam RAPA, tomēr vienīgais, ko varam, – tikai lūgt valdību nākt pie prāta. Pakalpojumi, zāles un ikdienas iztikšana kopumā nemitīgi sadārdzinās," uzsver A. Jumiķis.
Allažu pensionāru apvienības vadītāja Laimdota Kirilova piekrīt, ka apvienības laiks A. Kušķes vadībā bijis ārkārtīgi auglīgs. "Ne tikai mēs, vietējo organizāciju vadītāji, šaurā lokā izglītojamies, bet gūtās zināšanas pārnesam mājās un nododam tālāk savējiem. Tik ilgus gadus jau pazīstamies, ka ikviena tikšanās ir svētki. Naudas kaudzēm nav bijis, bet uzmanības apliecinājums var slēpties arī ziedā un apsveikumā. Kā mūs māca Aija – aizej pie tā, kurš vairs nevar pats atnākt."
Ropažu pensionāru līdere Astrīda Alksne uzslavē RAPA vadītājas spējas: "Tik enerģisks cilvēks ir reti atrodams. Ja kāds no mums ir nelaimē, atrod, kā palīdzēt gan materiālā ziņā, gan ar uzmundrinošu vārdu."
Rita Bērziņa no Krimuldas novada Lēdurgas norāda, ka ļoti praktiskā veidā senioriem noder semināri ar pieaicinātajiem ekspertiem par mantojumu, uzturlīgumiem. Ādažniece Biruta Krūze stāsta, ka pensionāri ir satraukti par cenu kāpumu, nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu. Tomēr seniori nesēž rokas klēpī salikuši – spēlē ne tikai novusu, zoli, šahu, bet arī tenisu, nule nodibināts vīru vokālais ansamblis. "Kungus dabūjām prom no televizora, bet dāmas pašas ir enerģiskas – ada, tamborē, danco." B. Krūze vēl RAPA saules mūžu, bet iespēju satikt Rīgas apriņķa vienaudžus vērtē ar vārdiem: "Gribētos, lai tas nekad nebeigtos. "
Edīte Saleniece no Mālpils: "Mūsu vecumā galvenais ir informācija. Daudzi seniori, saprotot, ka informācijas pieejamība ir mainījusies, jūtas apmulsuši. Mums ir veiksmīga vadītāja, kura neļauj tukši pļāpāt. Es biju šokā, cik nesagatavoti cilvēki citviet uzstājas – ar tukšiem lozungiem, ka pensionāriem jāļauj braukt bez maksas sabiedriskajā transportā un līdzīgiem. Lai kā runā par LPF, lai kā dažiem liekas, ka [LPF priekšsēdētāja] Aina Verze nav pietiekami kaujinieciska, es uzskatu, ka viņa loģiski saprot, ko var un ko nevar prasīt un kur nevajag tukši vāvuļot. Vislielākā nelaime, ka cilvēki senioru vecumā, kas izprot ekonomiku un politiku, nav darbīgi, aktīvākie ir tukša runātāji. RAPA savā vienotībā esam rets piemērs Latvijā."
Salaspils pensionāru kopas vadītāja Ausma Orlova uzsver iespēju RAPA biedru iespēju vaigā satikt nozaru speciālistus. "Varam savām pensionāru organizācijām atnest jaunumus pirmie."
Bažījas par Aijas Kušķes aiziešanu
Saulkrastu pensionāru biedrības vadītāja Maruta Muste: "Šī paaudze nav radusi par sevi cīnīties, esam raduši paļauties. Tāpēc ir svarīgi, ka spējam izglītot pensionārus. Esam brīvprātīgajā darbā apsekojuši visvecākos pensionārus, satiekot cilvēkus, kas pat nav pierakstīti pie ģimenes ārsta. Saulkrastos ap simt pensionāru ir aktīvi, bet ar varu no mājas nevienu neizvilksi. Situācija uzlabotos, ja mums būtu savs dienas centrs. Varu tikai ar baltu skaudību skatīties uz Aiju, ko uzskatu par savu darbaudzinātāju. To enerģiju, kas nepieciešama, lai mūs visus kopā saturētu!" Vangažu seniorus RAPA pārstāv Inta Tetere: "Vangažos ir daudz pensionāru, kuriem jau pāri 80, bet kuru dzīvei arī ir vajadzīga jēga, kopā sanākšana un darbošanās.
Jaunie, kam ir ģimene, tie atrod sev pielietojumu. Inčukalna novadā ir ļoti labvēlīga vide pensionāriem, tāpēc cilvēki jūtas vajadzīgi un piederīgi." Par RAPA balstu A. Kušķi I. Tetere saka: "Viņa ir ne tikai ļoti cienījama, bet arī mums ļoti mīļa un ļoti vajadzīga. Man pat nav tādu vārdu, ar ko visu izteikt." I. Teteres priekštece Ērika Buņķe (87), RAPA goda biedre, teic, ka no gadiem nekautrējas. "Mēs, vecie biedri, esam priecīgi, ka varam būt noderīgi ar savu pieredzi un prātu. Esmu ļoti pateicīga par laiku apvienībā. Var teikt, ka šie gadi veltīti mūžizglītībai. "Ko tu mums atkal jaunu stāstīsi?" allaž prasīja mani vangažnieki, kad atgriezos no RAPA semināriem. Prieks un apmierinājums, jo mēs neesam aizmirsti."
No katras RAPA tikšanās pārrodos ar kaudzi informācijas, teic Daugmales pensionāru vadītāja Beatrise Rudzroga. "Aija draud, ka vēlas iet prom, bet mēs to negribam pieļaut. Novēlam izturību, veselību!" RAPA goda biedre Ārija Briģe (81) no Ķekavas uzslavē kopīgos pasākumus, tostarp tradicionālos "Kopā būt" un sadziedāšanās svētkus "Daugav's abas malas". "Apvienības sanākšanas nekad nav tukšas, A. Kušķe gādā jaunas lekcijas un jaunas tikšanās – par politiku, teātri, mūziku. Agrāk braucām pa kolhoziem, tad pagastiem, tagad – novadiem. Mēs baidāmies, kas notiks ar organizāciju, ja A. Kušķe aizies."