12. februārī Demogrāfijas apakškomisijas deputātu atbalstīto likuma grozījumu mērķis ir noteikt valsts pienākumu aizsargāt vēl nedzimušas dzīvības no prettiesiskas rīcības un noteikt skaidru pamatojumu valsts pienākumam tos aizsargāt, sniedzot atbalstu gaidībās esošajām sievietēm. "Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi paredz saglabāt sieviešu izvēles tiesības veikt abortu," skaidro I. Parādnieks.
Deputāts atklāj, ka apakškomisijas darba grupā tautas priekšstāvji jau vienojušies par konkrētiem valsts atbalsta pasākumiem sievietēm, kuras pieļauj iespēju veikt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu. "Tiem jānodrošina iespēja grūtniecēm izdarīt pēc iespējas pārdomātu un brīvu izvēli," uzsver I. Parādnieks. Nepieciešamas īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras plāno veikt grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu, ginekologa un ģimenes ārsta konsultācija ar pietiekamu laiku, lai sniegtu pilnīgu informāciju sievietei un bērna tēvam, skolās kā obligātu ieviest ģimenes un veselības mācību, kā arī nodrošināt cienīgu finansiālu atbalstu jaunajām māmiņām un bērnus ar pirmsskolas izglītības iestādēm.
Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz noteikt tiesisko aizsardzību nedzimušām dzīvībām no ieņemšanas brīža un nodrošināt embrija un augļa attīstības aizsardzību.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule pauda bažas, ka piedāvātie likuma grozījumi pakāpeniski iezīmēs ceļu uz turpmākiem normatīvo aktu grozījumiem abortu aizliegumam. Apakškomisijas priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz ārvalstu praksi, kad likumos paredzēta nedzimušas dzīvības aizsardzība kopš tās ieņemšanas brīža, vienlaikus saglabājot tiesības sievietēm izšķirties par abortu veikšanu. Dzīvības aizsardzība kopš ieņemšanas brīža pasargās no tādiem prettiesiskiem apdraudējumiem kā necienīga izturēšanās pret embrijiem un neatļautiem eksperimentiem ar vēl nedzimušiem zīdaiņiem, akcentē likumprojekta autori.
Savukārt, lai sniegtu sievietēm pietiekamu laiku iegūt informāciju par abortam alternatīvām iespējām, likuma grozījumi paredz pagarināt pārdomu laiku pirms plānotā aborta par divām diennaktīm – no 72 stundām uz 120 stundām. I. Parādnieks skaidro, ka šie grozījumi nepieciešami, lai intensīvajā darba ritmā sievietes varētu apmeklēt konsultantu – iespējams, vairākas reizes vai pat dažādus speciālistus, tā nodrošinot iespēju sievietei izzināt visu vēlamo un darīt to kopā ar bērna tēvu. "Pārdomu laika pagarināšanas nepieciešamībai ir vēl citi apsvērumi, piemēram, garākā periodā iespējamas nesasteigtas pārrunas ar ģimeni un tuviem cilvēkiem, kas var pozitīvi ietekmēt sievietes lēmumu," pārliecināts deputāts.
Lai nodrošinātu likumā lietojamo jēdzienu vienveidīgu izpratni, likuma grozījumi paredz noteikt, ka embrijs ir cilvēka dīglis agrīnā attīstības stadijā, kas ilgst no apaugļošanas brīža līdz augļa stadijai jeb astoņām grūtniecības nedēļām. Savukārt augļa periods sākas ar devīto grūtniecības nedēļu un ilgst līdz dzemdībām, bet par dzīvotspējīgu atzīstams auglis, sākot ar 22. grūtniecības nedēļu, paredz likumprojekts.
Apakškomisijas deputāte Elīna Siliņa (neatkarīga deputāte) atbalstīja sēdē izskanējušo viedokli, ka turpmāk, strādājot ar likumprojektu, nepieciešamas padziļinātas diskusijas ar nozares ekspertiem. Pret likuma grozījumiem balsoja apakškomisijas deputāte Daina Kazāka (Reformu partija).
12.02.2013 23:10
Deputāts: Valsts pienākums ir sargāt katru dzīvību, atbalstot topošās mātes
Autors Apriņķis.lv
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
arhīvs
"Valsts pienākums ir atbalstīt sievietes, kas ir bērna gaidībās gadījumos, kad tiek pieļauta grūtniecības mākslīga pārtraukšana, vienlaikus sargājot katru – arī vēl nedzimušu – dzīvību," skaidro apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks ("Nacionālā apvienība"), komentējot plānotos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.