Puisis no Argentīnas vidienes nav pieradis pie mīnus 20 grādiem, tomēr neuzskata to par katastrofu. Viņš pārāk neskumst pēc karstasinīgiem futbola faniem, tīņiem, kas nokārušies ar Če Gevaras atribūtiku un tango deju ritmiem, kas tik ierasti ir Argentīnā. "Es dzīvoju šodienai," viņš saka.
– Vai apkārtējie pamana, ka neesi vietējais?
– Neesmu pārāk atšķirīgs, lai cilvēki uz ielas blenztu uz mani.
– Kā tu pārziemo Latvijā?
– Protams, ka ārā ir auksts, bet ne tik traki, ka man tā liktos katastrofa. Gan skolā, gan mājās ir silts, un tas ir galvenais. Šķiet, kādas 15 dienas bija mans aklimatizācijas periods. Argentīnā dzīvoju Kordobas apgabalā, mazā pilsētiņā Santa Eufemia. Tajā dzīvo vien 2000 cilvēku. Tas ir valsts centrālais reģions, ļoti auglīgs un ražīgs. Vasarā maksimālā gaisa temperatūra ir 40 grādu, bet ziemā nav aukstāks par trim četriem grādiem zem nulles.
– Vai paguvi uzcelt sniegavīru?
– Man šeit vēl nebija tā laime, bet es to jau izdarīju pa brīvdienām Argentīnā.
– Kāds bija priekšstats par Latviju, pirms šeit atbrauci?
– Es Latviju iztēlojos kā aukstu zemi un nebiju par to sajūsmā.
– Ar ko Buenosairesa atšķiras no Rīgas?
– Tās ir pilnīgi nesalīdzināmas. Kā ūdens un eļļa. Buenosairesa ir nesalīdzinoši lielāka. Tur ir tūkstošiem celtņu, ceļu un maģistrāļu, mašīnu, motociklu. Rīga vairāk līdzinās manas provinces Kordobas centrālajai pilsētai. Tā ir draudzīga un klusa.
– Kas ir tavs mīļākais ēdiens?
– Vislabāk man garšo klasiskā pasta, ko gatavo imigranti no Argentīnas un Itālijas. Tā tiek gatavota no klimpām, kas ir kā mazas mīklas un kartupeļu miltu bumbiņas. Tās pasniedz ar tomātu mērci, sīpoliem, dažreiz arī gaļu un garšvielām, beigās tiek pievienots krējums un siers. Vislabākās klimpas prot pagatavot mana vecmāmiņa.
– Vai tev ir T krekls ar Ernesto Če Gevaras attēlu?
– Man nav, bet daudziem pusaudžiem Argentīnā tā ir modes lieta. Vienalga, vai viņa seja ir uz krekliem, jakām, cepurēm vai somām. Viņš ir cilvēks, ar kuru jauniešiem patīk identificēties, jo Če Gevara cīnījās par taisnīgumu un ideāliem.
– Vai proti dejot tango?
– Nē, nē, to gan es nemāku. Argentīnā šīs dejas soļi ir ļoti izplatīti, ir ierasts mīlēt šīs melodijas un ritmus. Galvenokārt tango tiek cienīts Buenosairesā un tās apkārtnē. Tur tā ir visu deju deja.
– Vai fano par futbolu?
– Ja salīdzina ar latviešiem, esmu pārliecināts futbola fans, bet salīdzinājumā ar argentīniešiem neesmu. Maniem tautiešiem ir tetovējumi ar futbolu kluba nosaukumiem, mīļāko futbolistu sejām. Katrā ciematā ir vismaz viens futbola klubs.
– Kā tev Latvijā visvairāk pietrūkst?
– Visvairāk jau ģimenes un komforta, ko var izjust, kad runā valodā, kuru apkārtējie saprot. Ļoti pietrūkst tā, ka varu brīvi runāt, izteikties un citi saprot, ko es saku.
– Ko tu par visu vairāk gribētu dzīvē izdarīt vai sasniegt?
Man ir daudz mērķu un vēlmju, bet es dzīvoju šodienai. Tagad esmu Mārupē, Latvijā, un šeit notiekošais var sagriezt manu dzīvi kājām gaisā, līdz ar to arī visus mērķus un plānus. Šobrīd domāju, ka varētu studēt arhitektūru Kordobas Nacionālajā universitātē. Arī rīt es varu domāt tāpat, bet, kas to lai zina, vai arī parīt manas domas būs tādas pašas, lai gan mani patiešām saista arhitektūra. Šobrīd manas prioritātes ir pēc iespējas vairāk iepazīt vietējo kultūru un apceļot iespējami daudzas pasaules valstis.