05.02.2013 23:07

Latvijas lauksaimnieki: "Mēs gribam būt vienlīdzīgi"

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Latvijas lauksaimnieki: "Mēs gribam būt vienlīdzīgi" Krišjānis Grantiņš

Paužot neapmierinātību par negodīgi zemajiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, Latvijas lauksaimnieki 5. februārī kuplā skaitā pulcējās arī Pierīgā.

Vakara krēslā kūpoši ugunskuri teju ik pēc kilometra, ap tiem sastājuši lielāki un mazāki bariņi lauksaimnieku – skaists, bet skumjš skats. Sildoties pie ugunskuriem, cits cep desas, cits pārrunā svarīgākos darbus, kas veicami, gatavojoties pavasarim, taču jautājums visiem ir viens – kā savilkt kopā "galus" un kad beidzot gaidāmas izmaiņas netaisnīgi mazajos tiešmaksājumos, kas pašlaik ir vairākkārt mazāki nekā citās Eiropas valstīs.

"Eiropa mūs ļoti apbižo. Taču ne jau tiešmaksājumu summa ir pats galvenais – gribam strādāt kā līdzīgs ar līdzīgu. Maksājumiem jābūt vienlīdzīgiem," portālam "Apriņķis.lv" pauda Lēdurgas pagasta ZS "J. Gierkens" saimnieki Juris un Mārtiņš Gierkeni. Uz Saulkrastiem iekurināt ugunskuru 100 hektāru plašās saimniecības īpašnieki devušies ar cerību, ka valdība vismaz šoreiz spēs stingri iestāties par Latvijas zemnieku labklājību un pārmaiņas tomēr būs gaidāmas. Pašlaik Lēdurgas lauksaimnieki saņem vidēji 30 līdz 40 latu niecīgus tiešmaksājumus par hektāru. "Atbilstoša samaksa būtu 200 eiro par hektāru. Taču ir būtiski, lai tas notiku jau drīz, nevis tikai 2020. gadā. Ceram, ka valdība vismaz šoreiz nepiekāpsies."

Līdzīgās domās ir arī Juris Gička, kurš uz dzīvi Latvijā apmeties pirms 33 gadiem un pašlaik ir viens no lielākajiem Ādažu novada lauksaimniekiem. "Apsaimniekojam aptuveni 300 hektāru lielu saimniecību. Taču negribam strādāt tikai, lai nopirktu degvielu." Sildoties pie ugunskura, viņam piekrīt arī pārējie saimniecības darbinieki. Saimniecības izdevumiem varot nopelnīt, taču pašiem pāri paliekot niecīga summa. Izdzīvot nav viegli, taču visam atmest ar roku arī negribas. "Te vēl ir daudz platības, neapsaimniekotu zemju. Mieru nemetīsim, ja maksājumi būtu lielāki, saimniecību tikai palielinātu."

Savukārt Ādažu novadā sastaptie "Latvijas jauno zemnieku kluba" pārstāvji Ansis Saliņš (30) un Raitis Ungurs (27) ceļu bija mērojuši no Jēkabpils novada. Jaunie lauksaimnieki skaidroja, ka nākamais plānošanas periods ir ļoti būtisks, lai nostiprinātu Latvijas konkurētspēju vienotajā Eiropas tirgū. "Ir svarīgi, lai Latvijas zemes varētu apstrādāt tieši latviešu lauksaimnieki." Niecīgo maksājumu dēļ jaunie lauksaimnieki nevēlas uzņemties risku un iesaistīties lauksaimniecības biznesā. "Ir ļoti būtiski, lai mēs saņemtu vismaz 80 procentus no Eiropas vidējā tiešmaksājuma."

Eiropas valstīs vidējie tiešmaksājumi ir vidēji 186 lati par hektāru, taču Latvijā tie nepārsniedz 63 latus. Plānots, ka tiešmaksājumi Latvijā varētu palielināties līdz 138 latiem par hektāru, taču gaidāmo pārmaiņu termiņš ir gaužām ilgs – maksājumus palielināt iecerēts līdz 2020. gadam. Tāpēc, turpinot cīņu par godīgiem noteikumiem visiem, Baltijas lauksaimnieki vienojās kopīgā akcijā, veidojot ugunskuru "Baltijas ceļu". Akcijas ietvaros maģistrāles Via Baltica (E-67) pievadceļos tika izvietoti aptuveni 400 lauksaimnieku sakurti ugunskuri.