Jau labu laiku Latvijā notiek bezprecedenta bāriņtiesu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) visai "interesantā" rīcība pret daudziem vecākiem un bērniem, ko visprecīzāk varētu raksturot ar vārdu salikumu "birokrātiski juridiskais terors". Diemžēl nekompetences, neiejūtīgas un cietsirdības, simbioze ar naudas, birokrātisko un politisko varu ir radījusi tādu mehānismu, kuram nav pagaidām pretspēka un kuram pagaidām neviens neko nevar padarīt. Tas šos augstprātīgos neliešus iedrošina uz vēl klajākiem un ciniskākiem noziegumiem. Viens no daudziem šādiem bāriņtiesas un VBTAI patvaļas gadījumiem notika un joprojām notiek Viesītē pret Māru Juškeviču un trijām viņas audžumeitām.
Māras Juškevičas gadījums presē jau ir aprakstīts šeit.
Īsumā lietas būtība ir šāda: Mārai bija konflikts ar vietējās bāriņtiesas priekšsēdētāju Sandru Grigorjevu, kura, izmantojot vienas M. Juškevičas audžumeitenes (Lauras) neizdarības, sāka fabricēt lietu pret Juškeviču ģimeni. Lietas pamatā ir S. Grigorjevas protokolētais it kā Lauras stāstījumus (pati S. Grigorjeva savulaik lielījās, ka protot uzdot jautājumus un vest sarunu tā, ka saņems viņai vajadzīgās atbildes), kas pēc tam tika apaudzēts ar citiem "faktiem".
Lasot sastādītos dokumentus, rodas patiesi baiss priekšstats par Māru Juškeviču, ka nevar būt šaubu, ka šādiem cilvēkiem dot audzināt bērnus nedrīkst. Bet jau no telefonsarunas ar Māru vien, vēl jo vairāk – aizbraucot uz vietas, parunājot un izpētot apstākļus, top skaidrs, ka dokumenti ir safabricēti un pilnībā atrauti no realitātes.
Lūk, Māras Juškevičas video stāstījums par notikušo:
Ar advokāta Raimonda Brieda palīdzību Kurzemes rajona administratīvā tiesa atcēla bāriņtiesas lēmumu. Turklāt viņš ģimeni aizstāv bez maksas.
Bāriņtiesa šo lēmumu pārsūdzēja un pat īpaši šim gadījumam noalgoja advokātu. Lai gan tiesvedība turpinās VBTAI spiediena un Viesītes bāriņtiesas negatīvā slēdziena dēļ, Krustpils novada bāriņtiesa 31.01.2013. grasās pieņemt lēmumu par trīs atlikušo Juškeviču ģimenes audžubērnu (māsu Megijas, Kikijas un Viktorijas) izņemšanu no viņas ģimenes. Bērni, kuri Juškeviču ģimenē ir piecus gadus, ļoti grib tur palikt, jo īpaši vecākā no māsām – 13 gadus vecā Megija.
Megija piekrita kameras priekšā pastāstīt par notikušo no sava viedokļa un uzrakstīja aizkustinošu vēstuli amatpersonām, no kurām ir atkarīgs viņas un viņas māsiņu liktenis, ar lūgumu atstāt viņas pie Juškeviču ģimenes.
Vēstules ieskenētā versija lasāma šeit.
Ļoti interesants un pamācošs ir Megijas stāstītais par Ameriku. Megija vairākkārt ir bijusi Amerikā, un pēdējā braucienā uz ASV devās arī abas viņas māsas. Viena māsa Amerikā tika sista, otra māsiņa, kura ļoti gribēja uz turieni braukt un gaidīja braucienu, atbrauca pilnīgi satriekta, bet pret pašu Megiju izturējās slikti, jo īpaši tad, kad ASV ģimene, kurā Megija ciemojās, saņēma atteikumu piekrist adopcijai uz ārzemēm.
No Megijas stāstītā var noprast, ka Amerikas ģimene ir jau samaksājusi naudu par Megijas adopciju un atlicis tikai nokārtot pāris formalitāšu, pie kurām viņi pieskaitīta arī pašas Megijas piekrišanu adopcijai.
Video ar Megijas stāstījumu:
Es, Ivars Prūsis, uzskatu, ka VBTAI un bāriņtiesas savas neizdarības un apzināto kaitniecību pret bērniem un ģimenēm slēpj ar konfidencialitāti. Bērnu dati, lūk, esot konfidenciāli, tādēļ nevienam viņiem nekas nav jāsaka un neviens pat nedrīkstot publicēt šos patvaļas gadījumus. Tai pašā laikā Amerikas "sadraudzības" organizācijas pilnīgi atklāti un jebkuram pieejami izplata informāciju par bērniem un piedāvā viņus kā visparastākajā tirgū (tiesa gan, maskējoties aiz labdarības: šiem bērniem, lūk, esot nepieciešama palīdzība, tāpēc tiek meklēti cilvēki, kuri viņiem palīdzēšot). Kā piemēru var minēt divus portālus, kur izdevās atrast gan Juškeviču ģimenes bijušo audžumeitu Lauru, kura pašreiz ir atdota mātei, gan pašu Megiju, gan arī viņas māsu Kitiju."
Visbeidzot, tā kā vietējā bāriņtiesa, fabricējot lietu, ķērās pie iecienītajiem argumentiem par sliktajiem sadzīves apstākļiem, es pats pārliecinājos, ka tas ir pilnīgs "blefs" un ka būtu grūti atrast labāku vietu bērniem gan nodrošinājuma, gan kopējās atmosfēras ziņā.
Manis filmētā ģimenes māja:
Vai šīs bāriņtiesas un VBTAI metodes, tev, cienījamo lasītāj, neatgādina kādas citas ģimenes stāstu Siguldā?