Informācija par pagājušo gadu pagaidām tiek tikai apkopota, bet 2011. gadā, saskaņā ar Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes informāciju, Pierīgas reģions tika likts kategorijā, kurā latviešu īpatsvars novados svārstās no 56 līdz 70 procentiem. Viens no šādiem novadiem, kurā latviešu ir vairāk nekā šis skaitlis, ir Mārupe. 2011. gadā tajā mitinājās 72,3 procenti latviešu. Nedaudz mazāk, proti, 71,8 procenti bija kaimiņos esošajā Babītē.
Salīdzinoši zems latviešu īpatsvars ir Olaines novadā un Rīgā. Galvaspilsētā šis skaitlis ir tikai 42,5 procenti, bet Olainē – 42,8. Salīdzinoši augstāks tas ir Jūrmalā – 50,8 procenti, liecina Babītes novada attīstības programma 2014.–2020. gadam.
Pierīgas reģionā kopumā latviešu īpatsvars pēdējos gados krasi mainījies. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, sākot no 2000. gada, Pierīgas reģionā latviešu īpatsvars desmit gadu laikā ir nedaudz palielinājies, jo vēl pagājušajā gadsimtā tas nebija sasniedzis 70 procentu slieksni, bet 1989. gadā ap galvaspilsētu esošajās teritorijās dzīvoja tikai 64,3 procenti latviešu.
Izņemot dažas Pierīgas pašvaldības, kurās cittautiešu ir vairāk, vidēji ap galvaspilsētu esošajos novados lielākā daļa iedzīvotāju ir latvieši.