Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pedagoga acuraugs ir 8. klase, taču virpošanas, zāģēšanas un rasēšanas prasmes apgūt viņš māca arī skolēniem Jaunmārupes sākumskolā. Ja būtu iespēja kaut ko izmainīt, skolotājs Gatis ieteiktu darbmācību apgūt jau no trešās klases un izveidotu īpašu programmu vidusskolēniem.

1. Cik ilgā laikā varat pagatavot putnu būrīti?
– Aptuveni stundā. Nesen putnu būrīti palīdzēju pagatavot meitai, kura mācās bērnudārzā. Arī ar skolēniem esam gatavojuši būrīšus un veduši uz mežu.

2. Vai zēni labprāt zāģē, ēvelē un virpo?
– Mazāko klašu skolēni darbojas labprāt. Daudzi apmeklē arī pulciņu, ko vadu. Esmu pat izveidojis sarakstu, lai visi varētu darboties. Vecākiem skolēniem gan ir citas intereses. Bet tā ir arī citos priekšmetos.

3. Kāpēc izvēlējāties darbmācības skolotāja profesiju?
– Sākotnēji gribēju studēt sporta pedagoģiju. Tomēr, tā kā biju absolvējis Rīgas Amatniecības vidusskolu, otrs variants bija mācīties šajā nozarē. Un tā jau astoņus gadus esmu šeit.

4. Vai arī kāda meitene izteikusi vēlmi mācīties zēnu darbmācību?
– Iepriekš pie manis mācījās divas meitenes, bet tagad kopā ar zēniem mācās viena skolniece no astotās klases. Meitenes mācās visu to pašu. Pie smalkākiem darbiem vai rasēšanā meitenes ir rūpīgākas, taču ar virpošanu un zāģēšanu meitenēm ne vienmēr sokas viegli, tomēr – ja labi grib, var visu.

5. Kurus darbarīkus sadzīvē visvairāk izmantojat?
– Cirvi, kaltiņu, āmuru, skrūvgriezi. Ja ir laiks, labprāt kaut ko pagatavoju – meitai uztaisīju šūpuļzirdziņu, esmu izvirpojis dažādas dāvanas.

6. Vai darbmācību būtu lietderīgi mācīt arī vidusskolas klasēs?
– Tad būtu nepieciešama papildu aparatūra, moderni darba galdi. Vajadzētu izstrādāt specializētu mācību programmu – lai šo priekšmetu padziļināti varētu apgūt tie, kam interesē šis novirziens. Ja intereses nav, tā būtu lieka materiālu izšķiešana. Tādēļ vidusskolā tas varētu būt izvēles priekšmets.

7. Kāpēc, jūsuprāt, skolās pedagogu vidū sieviešu ir vairāk nekā vīriešu?
– Iespējams, tas ir naudas jautājums, jo ir jāpabaro ģimene. Tomēr nav nozīmes, vai māca sieviete vai vīrietis – galvenais, kā skolotājs pasniedz.

8. Vai arī zēniem jāprot šūt un marinēt?
– Jā. Poga jāprot iešūt katram. Viena daļa skolēnu arī māk paši gatavot ēst, jo vecāki agri dodas uz darbu un pašiem jātiek pie brokastīm. Daži skolnieki grib kļūt par pavāriem. Mācīties mājturību kopā ar meitenēm gan vēl neviens nav sadūšojies.

9. Kā gadu gaitā mainījusies mājturības programma – vai aizvien jādara tas pats, kas pirms gadiem desmit?
– Pamats ir saglabājies – iemācīties mērīt, virpot, zāģēt, kalt. Tagad pievienojusies arī grafiskā valoda jeb rasēšana. Kad pats mācījos, rasēšana bija kā atsevišķs priekšmets vidusskolā.

10. Ja jūs būtu izglītības ministrs, kādu reformu ieviestu darbmācībā?
– Mājturību skolēni varētu apgūt jau no trešās klases, jo esmu novērojis, ka tie, kuri nāk uz pulciņu, ļoti labi tiek galā ar uzdevumiem, kurus apgūstam arī piektajā klasē. Lietderīgi būtu iekļaut vairāk praktisko uzdevumu. Teorija bērniem daudz jāapgūst citos priekšmetos.

11. Latvieši ir praktiska un taupīga tauta, taču veikali pilni ar lētām ķīniešu mantām, kas izstūmušas no mājām pašu rokām gatavoto. Vai līdz ar to esam kļuvuši slinkāki?
– Tā jau tas ir mūsdienās, un to mainīt būtu grūti – kāpēc taisīt, ja var nopirkt. Tomēr bērni grib darboties – zēni reizēm nāk un saka, ka grib mammai dzimšanas dienā izzāģēt puķīti no koka.

12. Kāds, jūsuprāt, ir mūsdienu Latvijas vīrieša praktisko prasmju "obligātais komplekts"?
– Katram vīrietim noteikti vajadzētu prast iedzīt naglu, zāģēt un galvenais – loģiski domāt.



Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
12 jautājumi skolotājai: Jaukulīgi un apburbuļojoši