Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Katru ziemu vienā un tajā pašā vietā parādās pilnīgi apaļas ledus lodes. Izmēri gandrīz visām lodēm ir līdzīgi, nelieli, tikai dažas ir futbola bumbas lielumā. Teritorija, kurā var novērot šos veidojumus, nepārsniedz 100–200 metrus gar piekrasti. Ja paiet mazliet tālāk, tad neko tādu novērot vairs nevar. Kāpēc tieši šajā vietā (un vispār kāpēc) veidojas tādas ledus lodes?" par neizprotamo dabas brīnumu jautāja aculiecinieks.

Kā skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidroģeoloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, "nav 100 % droši zināms iemesls tam, kāpēc veidojas šādas sniega, ledus bumbas. Viena no versijām varētu būt tāda, ka vietā, kur upe ietek līcī, šajā gadījumā pie Carnikavas ietek Gauja, tas varētu būt sasalis upes ūdens. Upes ūdens ir ar mazāku sāļumu, līdz ar to tas sasalst ātrāk nekā ūdens līcī, kurš ir sāļāks un kuram nepieciešama zemāka temperatūra."

"Apjautājoties arī citiem ar šo jomu saistītajiem cilvēkiem – cits izskaidrojums kā savstarpējai mijiedarbībai starp saldūdeni un sāļūdeni ledus veidošanās procesā pagaidām netiek rasts. Vēl bija viens minējums arī par to, ka bumbas veidojas, viļņiem apskalojot sniegu (kas principā arī ir saldūdens), taču tad šādas bumbas veidotos daudzviet piekrastē. Tomēr cilvēki, kas tās ir redzējuši, saka, ka vienmēr tas esot tuvu upju ietekām jūrā vai līcī."

Savukārt ģeologs Āris Andersons spriež, ka, iespējams, ledus lodveida formas veidojušās viļņošanās rezultātā – lielākus ledus gabalus noapaļojot līdz noteiktam izmēram, līdzīgi kā tas notiek ar smilšu graudiņiem piekrastē. "Varbūt notiek ledus uzsalšana ap saldūdens ledus gabala centru, kas nokļuvis jūrā un ap sevi audzē arvien lielāku ledus kārtiņu, bet kopā lodveida ledus gabali nesasalst, jo temperatūra nav pietiekama sālsūdens sasalšanai. Šādas formas novērotas arī Jūrmalā. Iespējams, šo ledus formu veidošanā nozīme ir arī upju piegādātajam saldūdenim," viņš skaidro.