02.02.2012 13:45

Latvija – līdere taupīšanā uz bērnu rēķina

Autors  apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
«Jautājums ir par valsts prioritāti, - pastāvēt un izmirt pēc trim četrām paaudzēm? Vai arī mērķis ir pastāvēt Latvijai, lai te varētu ieviest eiro? Varbūt tomēr labāk padomāt par bērniem?» jautā demogrāfs Ilmārs Mežs. «Jautājums ir par valsts prioritāti, - pastāvēt un izmirt pēc trim četrām paaudzēm? Vai arī mērķis ir pastāvēt Latvijai, lai te varētu ieviest eiro? Varbūt tomēr labāk padomāt par bērniem?» jautā demogrāfs Ilmārs Mežs. Foto: Krišjānis Grantiņš

Mūsu valsts Eiropā izceļas ar to, ka visvairāk finansējuma ietaupa, apcērpot ģimeņu atbalstam paredzētos tēriņus, atklāj demogrāfs Ilmārs Mežs.

Latvija, lai atbalstītu ģimenes, kurās aug bērni, tērē vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, citas valstis – divus vai trīs procentus demogrāfa teikto «LNT» raidījumā «900 sekundes» atreferē aģentūra LETA.

Tā vietā, lai atbalstītu ģimenes, Latvijā būvē Dienvidu tiltus un realizē citus dārgus projektus, tagad sapņo par «kaut kādu Ziemeļu koridoru, lai kāds no Berģiem bruņotā džipā kopā ar meičām ātri varētu izbraukt cauri Rīgai,» ironizēja I. Mežs.

Demogrāfs nepiekrīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzskatiem, ka demogrāfijas attīstībai nav nepieciešamas lielas naudas summas: «Bez lielas naudas neviena Eiropas valsts nav spējusi veicināt demogrāfijas attīstību.» Prezidenta minētais Igaunijas piemērs nav īslaicīgs risinājums, jo tur jau 10 gadus palielinās dzimstība, norāda Mežs. Igaunijā tagad ir trīs reizes vairāk māmiņu, kam ir augstākā izglītība. «Viņi tur nebūvē Dienvidu tiltus, bet iegulda bērnos.

«Nevar risināt ekonomiskās problēmas, nerisinot demogrāfijas jautājumus,» uzsvēra demogrāfs. «Jautājums ir par valsts prioritāti, - pastāvēt un izmirt pēc trim četrām paaudzēm? Vai arī mērķis ir pastāvēt Latvijai, lai te varētu ieviest eiro? Varbūt tomēr labāk padomāt par bērniem?» jautāja I. Mežs.

Salīdzinājumā ar Latviju Igaunijā ir mazāk korumpētu politiķu, un viņiem nav lielāka mērķa kā saglabāt nāciju un tās kultūru, sacīja demogrāfs.

I.Mežs uzskata: pēc 50 gadiem Latvijā varētu būt vēl lielāks iebraucēju skaits nekā tas bija bijušajos padomju gados. «Nav jau problēmu Latvijā ar bērniem, - tos var ievest no Afganistānas, Āfrikas, viņi būs tikai laimīgi, bet vai tas atrisinās Latvijas kā valsts un latviešu kā nācijas saglabāšanu?» vaicāja demogrāfs, piebilstot, ka pietiktu ar diviem bērniem mūsu pašu ģimenēs, lai situācija normalizētos.

2011. gada 1. martā Latvijā dzīvoja 2 067 887 cilvēki, liecina tautas skaitīšanas provizoriskie dati. Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada samazinājies par 13 procentiem jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā - 2000. gada - tautas skaitīšanā Latvijā reģistrēja 2 377 385 iedzīvotājus.

Visvairāk - par 21,1 procentu - kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē, otrajā vietā ir Vidzeme ar 17,5 procentiem. Vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits palielinājies par 3,2 procentiem.