Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Siguldā dzimušajiem bērniem doti neparasti vārdi – Mariabella, Ilards, Alessandro, Derils, Arjuns, Everts. «Tādās reizēs pārjautāju, vai lēmums ir pārdomāts, atrunāt man nav tiesību un īsti iemesla arī nav bijis. Krievijā savulaik bija izplatīta parādība bērnam vārda vietā dāvāt burtu un ciparu kombināciju, kas esot bijis kaut kāds enerģētiskais kods,» saka Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Praņevska. Viņa neatceras nevienu gadījumu, kad vārds tiktu mainīts tā negatīvās nozīmes vai labskanības trūkuma dēļ. Gadoties, ka nelatvisks vārds tiekot mainīts pret latvisku, arī tautība reizēm tiek mainīta. Siguldā novērota tendence, ka reģistrētajiem bērniem krievu tautības vietā vecāki nereti izvēlas ierakstīt latviešu. Vispopulārākie jaundzimušo vārdi pērn Siguldā izrādījušies Šarlote un Gustavs.

Mālpils novads neizceļas ar neparastiem vārdiem – vecāki visbiežāk izvēlējušies vārdus Roberts, Markuss, Andris, Jānis. «Izvēlēties bērnam vārdu – tas ir ļoti atbildīgs uzdevums: ir jājūt, vai šis vārds bērniņam derēs, vai būs enerģētiski piemērots, šeit vecāki nedrīkst vadīties tikai no savām vēlmēm, ir jādomā par vārda valkātāju. Uzskatu, ka divi vārdi vai ļoti gari un sarežģīti vārdi arī nav veiksmīga izvēle. Ja meitene nosaukta par Elizabeti, tad šo vārdu nedrīkst saīsināt par Betu, jo tā bērnam tiek atņemta enerģija, tāpat ikdienā bērns jāsauc abos vārdos, ja viņam tie doti,» uzskata Mālpils Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Kalniņa. Viņa atceras kādu gadījumu, kad sieviete vēlējās latviskot savu vācisko uzvārdu, bet pēc tam tas neharmonēja ar vācisko vārdu un sieviete jutās tik slikti, ka mainīja savu veco uzvārdu atpakaļ. «Nevajadzētu aizrauties arī ar eksotiskiem cittautiešu vārdiem, jāapsver, vai vecāki un bērns vārdu pratīs pareizi izrunāt,» uzsver V. Kalniņa. Kāda ģimene, kurā tēvs ir latvietis, bet māte krieviete, nosauca meitiņu par Danielu. Skaists un skanīgs vārds, bet meitene ik reizi saraujas, kad māte viņu sauc: «Daņijela!»

Ādažu novadam šis gads dāvājis puisēnu vārdā Nandi, kura vecāki ir latvieši, bet aizrāvušies ar jogu. «Ir svarīgi, lai mazulim būtu viegli iemācīties izrunāt savu vārdiņu, tāpēc uzskatu, ka sarežģītus vārus nevajadzētu likt,» teic novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Blaževiča. Nereti cilvēki vēlas atgūt savu dzimtas uzvārdu, esot bijis gadījums, kad tautība mainīta no latviešu uz ebreju. A. Blaževiča novērojusi, ka 10–15 % jaunlaulāto sievu mūsdienās nemaina uzvārdus. Ādažos jaundzimušajiem nereti tiek doti internacionāli vārdi, lai tos viegli varētu izrunāt citur pasaulē.

Carnikavas novadā visbiežāk bērni par savu vārdu var pateikties senām dzimtas tradīcijām, šeit sastopami seni un pamatīgi vārdi – Dāvids, Marija un Līna, taču vispopulārākie pērn bijuši Markuss un Patriks.

Babītē populārāko vārdu topā ir Markuss un Estere. «Uzskatu, ka vārdam jāliecina par bērna izcelsmi, taču tagad jau vairāk liek internacionālus vārdus, esam taču Eiropā,» stāsta novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Leonora Dambīte. Izvēloties vārdu savam bērniņam, vecāki nereti iedvesmojoties no kinofilmām un grāmatām, tā Prudensija savu vārdu ieguva no multiplikācijas filmas varones, Babītē reģistrēts arī zēns vārdā Timateo, meitenītes Arlīna, Kimberlija, Jasmīna un Džaija, Ronja vārdu dabūjusi no populārās Astrīdas Lindgrēnes grāmatas bērniem, Hizira tēvs ir armēnis, bet Mošem un Ābelam tikuši ebreju tautas tradicionālie vārdi.

Garkalnes novadā kāda krievu ģimene savam dēlēnam dāvāja vārdu Boris. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja mēģināja pierunāt jaunos vecākus apdomāties un rakstīt divus «s», paskaidrojot, ka latviešu bērni mazo par apcelšot par «bori», taču nav sadzirdēta. Savukārt kāda ukraiņu ģimenes atvase nes Ratmira vārdu, bet kāda meitenīte nosaukta par Dajanu.

Mārupes novadā sevišķi populārs kļuvis vārds Izabella, bet no neparastajiem vārdiem var minēt Kaidenu Džeimsu, Mariusu, Eimiju, Heidiju, Narini, Darinu. «Ir jājūt, vai izvēlētais vārds bērniņam piestāvēs,» uzskata Mārupes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Līga Laupere. Viņa novērojusi, ka pēdējā laikā bērniem cenšas dot īsus un skanīgus vārdus, kādreiz tik populārās pamazināmās formas arī izzūd, nedzird vairs tādus vārdus kā Skaidrīte, Sarmīte vai Mudīte.

Salaspilī šogad reģistrēts puisēns vārdā Mirons. Tas gan esot sens ebreju vārds, taču mūsu valodā par skanīgu to nenosauksi. Visā Latvijā mīt pat 46 Mironi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika.

Saulkrastos pērn ir dzimušas Klaudia Kamilla, Leila un Leā Laurēna. «Vecāki grib būt oriģināli, tad nu izdomā neparastus vārdus. Biežāk neparastus vārdus izvēlas gados jauni vecāki,» saka dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Baiba Meldere. Viņa pastāsta arī, ka viens puisis nesen mainījis uzvārdu, vēlējies atgūt mātes pirmslaulību uzvārdu, bet kāda meitene latviešu tautību mainījusi uz lībiešu (līvu).

Olainē trīs gadu laikā reģistrēts tikai viens Jānis, savukārt pērn piedzimuši Savva, Danimirs, Beilija, Saulis, Dinars, Savēlijs, Zahars, Lukass, Enzo, Dinasijs, Aļika, Ramirs Ganī un Pablo Sirus. Nesen Olainē mainīta tautība no latviešu uz lībiešu, pirms gada no krievu uz vācu un pat no tatāru uz vācu.

Toties Sējas un Krimuldas novados bērniem tiek dāvāti vārdi, kādus sastopam ikdienā. «Pie mums neviens netrako, bērniem ir parasti, kalendārā ierakstīti vārdi, arī mainīt tautību, uzvārdu vai vārdu šeit neviens neuzskata par vajadzīgu,» smej Sējas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.